Rīgā būs skatāma ukraiņu mākslinieka izstāde par Kahovkas dambja uzspridzināšanu

Ukraiņu mākslinieka Oleksandra Sirusa dzimtā puse ir Harkivas reģions. Kad sākās karš, veselības apsvērumu dēļ viņš pārcēlās uz Eiropas Savienību un tagad dzīvo Parīzē.

"Tik daudz šausmīga ir noticis šo divu gadu laikā Ukrainā, es pat nezinu, kādas ir manas sajūtas, tā ir ikdiena. Daži cilvēki, kurus pazinu, pirms nedēļas gāja bojā Harkivas bombardēšanā. Es nespēju pateikt, ko es jūtu, kad atkal iet bojā kāds, ko pazīstu, vai tiek iznīcinātas teritorijas," saka Siruss.

Pēdējos divus gadus Oleksandra misija ir ārpus Ukrainas stāstīt par ukraiņu jauno mediju mākslu. Sadarbībā ar pētniekiem, kuri strādā pie Dņipras upes atjaunošanas projekta pēc Kahovkas HES iznīcināšanas, tapusi instalācija, kas būs apskatāma galerijā "RIXC" Rīgā.

"Šis darbs saucas "Es esmu tavs paplašinājums". Galvenā ideja ir parādīt, cik svarīga ir saziņa starp dažādām sugām. Pamatā ir radioviļņi, patiesībā jebkuri viļņi, kurus mēs izmantojam, lai sugas sazinātos savā starpā, atšķirtu savējos no ienaidniekiem. Es uzbūvēju simulatīvu vidi, ko veido dažādas ierīces, kas savā starpā sadarbojas. Izstādes apmeklētāji varēs lietot šīs ierīces, lai komunicētu ar vidi," saka mākslinieks.

Ierodoties Eiropā, Oleksandrs bijis pārsteigts, cik maz rietumeiropieši saprot, kas patiesībā notiek Ukrainā. Un cik grūti to paskaidrot vārdiem: "Rietumeiropā viņiem ir romantizēts priekšstats par Krieviju. Viņi domā, ka krievi un Krievija ir vienradži."

Motivāciju joprojām nodarboties ar mākslu Oleksandram sniedz viņa mākslas kopiena, kuras lielākā daļa frontē cīnās par Ukrainu, savukārt piepildījumu sniedz cilvēki, kuri vēlas mainīt ekoloģisko situāciju teritorijās ap Dņipras upi.

"Mums ir uzmanīgi jāieklausās visās sugās, kas atrodas mums apkārt, lai mēs būtu daļa no šīs starpsugu komunikācijas, lai mēs nepozicionētu sevi augstāk par citiem," viņš saka.

"Es jūtos kā personāžs svešā spēlē. Iepriekš man nebija vēlēšanās doties uz Eiropu, domāju, ka vienmēr dzīvošu Ukrainā, kur atradu savus domubiedrus mākslā. Visi mani draugi ir frontē, guļ mežā, bet es dzīvoju normālu dzīvi, dzeru kafiju un pastaigājos pa ielām. Nekrīt bumbas, nav trauksmju. Man ir grūti runāt gan ar Ukrainas cilvēkiem, gan eiropiešiem, kuri dzīvo savu dzīvi. Esmu tas cilvēks, kurš izposta ballīti, runājot par kara šausmām."

Kahovkas katastrofai veltītā instalācija Rīgā būs apskatāma līdz septembra beigām, bet piektdien, izstādes atklāšanas dienā, galerijā "RIXC" notiks arī lekcijas un diskusijas par Dņipras upes ekoloģisko stāvokli.