Rīgā interese par bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanu ir diezgan zema

Interese par bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanu šobrīd ir diezgan zema, liecina Getliņu poligonā redzamā situācija. Kopš tur izbūvēts bioatkritumu pārstrādes komplekss, pareizi sašķirota biomasa tajā nav pat trešdaļa.

"Mūsu kompleksa jauda ir 125 000 tonnas gadā, ko esam gatavi pieņemt un pārstrādāt. Šobrīd tas, ko mēs saņemam kā dalīti vāktu bioloģiju, ir ap 12%," saka "Getliņi EKO" Vides un attīstības pārvaldes vadītāja Līga Šmite.

Rīgas dome gan ir apņēmības pilna to mainīt – jau no marta pie daudzdzīvokļu namiem brūnajiem bioatkritumu konteineriem jābūt obligāti. Lai gan prasība teorētiski jau ir spēkā, realitātē pilsētā izvietoti ap 2000 konteineru, bet vajadzētu vēl vismaz 5000.

"Ar dažādu intensitāti esam mēģinājuši to ieviest gan pagājušogad, gan aizpagājušogad, bet būsim reāli, kaut kad no brīvprātības jāpāriet uz stingrību, šobrīd ir izvēlēts 1. marts, kad pārejam uz tā saucamo obligātumu," stāsta Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps (LA).

Tas nozīmē, ka līdz 1. maijam pie ēkām tiks uzstādīti biokonteineri un no tiem atteikties vairs nevarēs.

Realitātē redzam, ka šķirošana iedzīvotājiem joprojām sagādā problēmas. TV3 Ziņas pabija pie viena no Maskavas ielas daudzdzīvokļu namiem, un, lai gan šeit ir visu krāsu un veidu šķirošanas konteineri, to saturs joprojām nav atbilstošs. Piemēram, sadzīves atkritumos ir izmestas puķes un rēgojas arī pārtikas atkritumi, kas teorētiski ir biokonteinera saturs, savukārt biokonteinerā atkritumi ir izmesti plastmasas maisiņos, kas arī nav pareizi.

Un šī īr būtiska nianse – metot brūnajā atkritumu konteinerā mizas, čaulas, ziedus vai citus bioatkritumus, tie nedrīkst būt iepakojumā, ja vien tas nav bioloģiski noārdāmais vai papīra maisiņš.

"Mēs ļoti labi saprotam, ka ne ar 1. martu, ne 1. maiju tas materiāls nebūs iekšā uzreiz ideāls, tieši tādēļ ir ceļvedis, ir informācija atkritumu apsaimniekotājiem, māju apsaimniekotājiem – pamazām mācīsim, ļausim cilvēkiem pierast, iemācīties," norāda Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Meģe.

Lai motivētu rīdziniekus šķirot bioatkritumus, tiem noteikta par 40% mazāka apsaimniekošanas maksa par kubikmetru nekā sadzīves atkritumiem. Vidēji tas ir astoņu eiro ietaupījums kubikmetrā. Turklāt, atšķirojot biomasu, saruks arī sadzīves atkritumu apjoms, un tas jau atkal var dot iespēju ietaupīt, izvedot šos konteinerus retāk.