Rīgā kaļ plānus trokšņu līmeņa samazināšanai galvaspilsētas krogos
Tas gan nav īpašā sakarā ar dziesmu svētkiem, bet nākamajos mēnešos Rīgas pašvaldība nolēmusi sākt plašāku diskusiju (par naktsdzīves troksni pilsētā. Proti, – jautājums, kā Rīgā sabalansēt izklaides vietu intereses un pilsētas iedzīvotāju tiesībām uz naktsmieru. Rīgā šajā kontekstā ir iecerēts ieviest jaunus, stingrākus noteikumus, vēsta TV3 Ziņas.
Tagad pēcpusdienā varbūt nekas par to neliecina un šeit galvaspilsētas sirdī Vecrīgā ir samērā kluss, taču ne tikai šeit, bet arī citviet pilsētā diennakts vēlākās stundās ir pamatīgas ballītes un troksnis.
"[TV3 Ziņas] Vai rīdzinieki ir sūdzējušies domei par trokšņiem vēlās stundās? O, jā! O, jā!" tā klāsta Rīgas vicemēre Linda Ozola ("Kods Rīgai"), norādot, ka pērn pašvaldības policijas saņēmusi vairāk nekā 10 tūkstošu sūdzību. Tās gan ietver arī skaļas ballītes pie kaimiņiem, ne tikai krogu klangas.
Rīgas Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja šodien skatīja apjomīgus ielu tirdzniecības noteikumus, ar kuru palīdzību iecerēts šo problēmu risināt. Viens no jauninājumiem – tiesības pašvaldības policijai uz laiku līdz pat 24 stundām apturēt kādas izklaides vietas darbību pārlieku liela skaļuma dēļ. Skaņu pastiprinošu iekārtu izmantošana vai muzicēšana krogos joprojām varēs būt, bet tas nedrīkst traucēt apkārtējo iedzīvotāju mieru.
"Protams, izvēršanas arī diskusija par šo iespējamo subjektivitātes aspektu. Kas ir skaļi, un cik daudz ir pārāk skaļi. Kas vienam varbūt traucē, otram nē."
Pašvaldības policija šīs normas piemērošanā paļausies, tā teikt, uz veselo saprātu. Nakts stundu jandāliņi esot liela problēma galvaspilsētā. Ir vietas, kur skaļa uzdzīve turpinās līdz pat agram rītam. Tā pat saucama par trokšņu vardarbību, komitejas sēdē uzsvēra iniciatīvas "Naktsmieru Rīgai" koordinatore.
"Lai kur cilvēks šobrīd bēgt, lai vai uz kuru apkaimi, šī problēma ir kļuvusi tik masīva, ka cilvēki vairs nevar Rīgā dzīvot."
Ir grēkotāji nozarē, atzīst Latvijas Restorānu biedrībā. Tur gan cer, ka normas piemērošanā veselā saprāta princips tiešām būs sapratīgs.
"Arī Covid-19 laikā mums dažādi kuriozi, ka pašvaldības policija brauca un mērīja attālumu starp galdiņiem, vai nav 1,98 metri, lai tiešām ir divi metri ievēroti. Es domāju, ka šeit ļoti svarīga ir šī sadarbība un izpratne," saka Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.
Sagaidāms, ka par jaunajiem noteikumiem Rīgas dome varētu balsot jau nākamnedēļ un, visticamāk, pēc dažām nedēļām tie varētu stāties spēkā. Tas gan ir tikai sākums – plānota arī plašāka diskusija par to, kā pilsētā sadzīvot izklaidei un mieram. Līdz šim sarunas ar nozari nereti bijušas emocionālas. Viena no idejām – varētu noteikt, ka konkrētā vakara stundā pilnīgi visā Rīgā terases jāslēdz un atpūtniekiem jāpārvācās telpās.
"Pašvaldība, dome vēlas izklaidi galvaspilsētā. Nav mūsu mērķis to atcelt vai ierobežot tā, ka viņi izmirst. Pilnīgi noteikti nē. Bet, ja man pretim saka "Ko jūs man varat padarīt?", tad es saprotu, ka mums ir jārada instrumenti, lai mēs liktu komersantiem ieklausīties iedzīvotājos."
Šo sabiedrisko diskusiju paredzēt sākt pēc šīs vasaras sezonas beigām rudenī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
