Rīgā uzstāda sarkanās gaismas kameras. Izskan kritika, ka šādi pašvaldība vēlas pamatīgi nopelnīt
Pēc mēneša Rīgā varētu sākt darboties pirmās trīs sarkanās gaismas kameras, kuras ielu krustojumos uzstādījusi pašvaldība. Tās fiksēs ne tikai šoferu braukšanu pie sarkanās gaismas, bet arī citus pārkāpumus un automātiski sastādīs pārkāpuma protokolus. Izskan kritika, ka šādā veidā pašvaldība vēlas pamatīgi nopelnīt, tā arī neatrisinot satiksmes nedrošības problēmas, bet policisti mudina ievērot likumus, tad par sodu nebūs jāsatraucas.
Kopumā pašvaldība Rīgā apzinājusi 26 vietas, kur vajadzētu uzstādīt video novērošanas ierīces, lai sodītu satiksmes noteikumu pārkāpējus. Ierīču izvietošanas projektu kūrē Rīgas pašvaldības policija, Valsts policija šādas kameras neplāno izvietot.
Trijās vietās galvaspilsētā jau ir uzstādītas kameras Brīvības – Barona, Brīvības – Cēsu un arī Deglava – Ilūkstes ielu krustojumos, bet to iedarbināšana ir vēl procesā.
Pašlaik notiek tehniskais darbs, lai kameras savienotu ar datorsistēmām, pie kamerām jāizvieto brīdinošas ceļazīmes, kas informēs vadītājus – policijas ieskatā šis viss process varētu aizņemt ap mēnesi, tātad, kameras reāli varētu sākt darboties martā. Datus aptrādās nevis cilvēki, bet datorpogrammas. Sodīs ne tikai par braukšanu pie sarkanās gaismas, bet arī citiem pārkāpumiem. Ātruma pārkāpumus gan šīs kameras nefiksēs.
"Tur nav standarta variants, tikai vienu pārkāpumu fiksēt – kamera var visus pārkāpumus fiksēt atkarībā tā, kā sistēma ir apmācīta, tā var fiksēt darbības un cilvēkam pienāks tas maksāšanas paziņojums, lēmums par soda piemērošanu par izdarīto pārkāpumu," norāda Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs.
Skeptisks par kameru izvietošanu ir autožurnālists Pauls Timrots. Par piemēru viņš min līdzšinējo pieredzi ar satiksmes uzraudzības kamerām Sarkandaugavā, kas fiksē pārkāpumus, šoferiem nogriežoties neatļautā vietā. Iedzīvotāji sūdzas par piemērotajiem bargajiem naudas sodiem – šonedēļ jautājumu skatīja pat Saeimas Juridiskā komisija.
"Man ir bažas, kā tas ir noticis līdz šim. Tā ir granāta mērkaķa rokās, ja redzam, kā kameras ir izvietotas Tvaika ielā, kur cilvēki nemitīgi kāpj uz grābekļiem un Rīgas dome ir iekasējusi miljonus nedarot neko, lai cilvēki tur nekļūdītos. Iedos viņiem nākamās kameras, kur mēs redzēsim izvietotas – droši vien tur, kur viņiem nāks vairāk naudas. Nauda nāk pamatīgi," norāda Timrots.
Pašvaldībā rēķinās, ka noteikti būs autovadītāji, kas ar sarkanās gaismas kameru ieviešanu nebūs apmierināti.
"Šiem vadītājiem, kas šādi uzskata, es varu pateikt – brauciet nepārkāpjot, līdz ar to jūs apčakarēsiet mūs, un mēs nevarēsim "noslaukt"! Runājot par normāliem vadītājiem, šai kamerai vairāk ir preventīva nozīme – ceru, ka vismaz daļa no apzinīgajiem vadītājiem tur nepārkāps noteikumus," saka Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks.
Jāatgādina, ka piltoprojekta ietvaros sarkanās gaismas kameru 2020. gadā uzstadīja Rīgā, Krustabaznīcas ielas un Brīvības ielas krustojumā, gada laikā tā fiksēja 9000 pārkāpumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
