Rīgā vienojas par Ukrainai nodarīto zaudējumu reģistra darbības principiem

Šķiet, reti kurš mākslas darbs labāk ataino tās kara šausmas, ko Krievija pastrādā Ukrainā, kā plakāts, kas izkārts pie Medicīnas vēstures muzeja, tieši pāri ielai no agresorvalsts vēstniecības. Vladimira putina seja, saplūdināta kopā ar miroņgalvu. Krievu pasaule Ukrainā nes tikai nāvi un ciešanas.

Civilo objektu apšaudes, izvarošanas, spīdzināšanas, slepkavības – asinsstindzinoša vardarbība. Okupantu zvērības šodien darba kārtībā Rīgā, kur pulcējas tieslietu ministri un citi pārstāvji no 40 Eiropas valstu. Galvenais jautājums – kā nodrošināt Krievijas saukšanu pie atbildības un sekmīgu iecerētā starptautiskā tribunāla norisi, tostarp izveidojot Ukrainai nodarīto zaudējumu reģistru. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicināja valstis, kas vēl nav to izdarījušas, pievienoties reģistram, tādējādi apliecinot solidaritāti un atbalstu Ukrainai.

"Konferences uzmanības centrā ir eksistenciālais jautājums, ar ko šobrīd Eiropa saskaras. Taisnīgums Ukrainai pēc Krievijas agresijas un pilna mēroga militāra iebrukuma," pauž Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Pēc atklāšanas uzrunām darbs aiz slēgtām durvīm, prom no sabiedrības acīm. Lai arī pamatā visas pārstāvētās valstis nosoda Krievijas rīcību, viedokļi par turpmāk darāmo atšķiras, piemēram, par Krievijas juridisku saukšanu pie atbildības. Preses konferencē tieslietu ministre pauda, ka sanāksmē pieņemtie tā sauktie Rīgas principi noteiks, kā šim zaudējumu reģistram būtu jāsāk darbība Hāgā. Tas attieksies gan uz mantiskiem, gan cilvēku dzīvības un veselības zaudējumiem, lai galu galā nodrošinātu starptautisko tiesisko kārtību.

"Mēs to pilnveidosim, līdz kamēr mēs panāksim, ka kara noziedznieki tiešām sēdēs uz apsūdzēto sola. Tas aptver gan politiskos lēmumu pieņēmējus, gan militāros kara noziedzniekus, gan visus citus, kuri veic šos vienkārši šausminošos noziegumus," saka tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV).

"Tieslietu ministru konference ir rādītājs kolektīvai apņēmībai. Taisnīgums būs. Nebūs nesodāmības. Šis ir izaicinājums, ko starptautiskā sabiedrība neapšaubāmi sasniegs," teic Eiropas Padomes ģenerālsekretāre Marija Pejčinoviča-Buriča.

Savukārt attiecībā uz tūkstošiem ukraiņu bērnu, ko okupanti pretlikumīgi deportējuši, faktiski nolaupījuši uz Krieviju un Baltkrieviju, Ukrainas tieslietu ministrs Deniss Maļuska atzina, ka neredz tam efektīvu risinājumu: "Viņi ne tikai atņem Ukrainas nākotni, paņem un salauž ģimenes… Dažas darbības jau varētu uzskatīt par genocīdu. Kā ar to tikt galā? Es patiešām nesaprotu…"

Vienīga iespēja – sakaut Krieviju kaujas laikā. Un tikai tad Ukraina varētu atgūt tai nozagto.