"Rīgas mākslas telpā" apskatāma Māra Čakčas izstāde "Neirotaciņas"

Mākslinieks stāsta, kā viņš darināja darbus šai izstādei. Tās nav gleznas, otas šo darbu tapšanā netika izmantotas. Audekls darba tapšanas laikā atradās horizontāli, lai uz tā var veidot krāsu nospiedumus.

"Un pēc grafikas principa uz šā audekla, tālāk jau strādājot ar dažādām platēm, arī ar citiem audekliem pat tajā pašā izmērā un uz kuriem ir uzklāta krāsa, veidojas nospiedumi uz šā pamata audekla, kas tālāk jau būs gatavais darbs," teic autors.

Šī ir Māra Čačkas līdz šim plašākā darbu izstāde, "Rīgas mākslas telpā" apskatāmi 65 darbi. Mākslinieks daros ir attēlojis dažādus sev zināmus cilvēkus: "Šie lielie darbi ir tā dienasgrāmata, kas stāsta par cilvēkiem, kas man ir bijuši apkārt. Un atsevišķos gadījumos tās ir personības, par kurām es piedomāju un kas man nav personiski pazīstami, bet es kādreiz nākotnē vēlētos iepazīt un klātienē sastapt."

"Uzreiz jāsaka, ka izstāde ir veidota klasiski jeb nekonceptuāli. Tas nozīmē, ka nosaukums radās tikai tad, kad visi darbi bija jau gatavi." Izstādes kuratore Inga Šteinmane iepazīstina, kā tika veidota šī izstāde, un arī ekspozīcijas nosaukums "Neirotaciņas" ir mākslas zinātnieces interpretācija.

"Māris Čačka glezno portretus, bet vizuāli tie neatgādina nekādā veidā klasisku portretu, jo nav redzams nekas no atpazīstamā portretu tēla. Ir tikai tādi laukumi, uzplaiksnījumi no krāsas, no ritma, ko ir izdevies piefiksēt, šādā veidā darbi man šķiet ļoti atbilstoši laikam," saka kuratore.

Mākslas zinātniece pētīja arī neirozinātnieku jaunākos atzinumus. Viņa piebilst, ka šie darbi ar spilgtajiem, tumšajiem, daudzkrāsainajiem uzplaiksnījumiem ir radīti pagājušajā gadā un ļoti daudz stāsta par cilvēku seno dabu, bet jau mūsdienu apstākļos.