"Rīgas nami" nav stratēģijas, ko darīt ar "Splendid Palace". Kino nozare tur prasa veidot Latvijas nacionālo kinoteātri
Domes kapitālsabiedrībai kā jebkurai firmai jāstrādā bez zaudējumiem. Tomēr viens no "Rīgas namu" īpašumiem greznais kinoteātris "Splendid Palace" prasa citu pieeju. Kino nozare uzskata, ka tam jākļūst par vietu, kas izglīto sabiedrību. Un tas nevis ļautu pelnīt, bet prasītu papildus naudu.
Kinoļaužu vidū sākusies diskusija, vai Latvijai ir vajadzīgs nacionālais kinoteātris. Šim statusam atbilstu "Splendid Palace", kas šogad atzīmēs savu simtgadi. To pārrauga Rīgas domes struktūra "Rīgas nami", kas par galveno tā uzdevumu uzskata – strādāt ar peļņu.
"Mums ir nacionālais Muzejs, mums būs nacionālā koncertzāle. Mums ir nacionālā opera, bet mums nav nacionālais kinoteātris. Agrāk teica, ka Klondaika traucē. Tagad ir mēbeļveikals ierīkots. Vēl teica, ka "Saskaņa" traucē. Tagad "Saskaņas" nav. Varbūt šo 10 mēnešu laikā tie, kuriem jāvienojas, var vienoties, ka mums ir nacionālais kinoteātris, kurā mīl ne tikai 600 skatītājus, gan arī vienu," kinobalvas "Lielais Kristaps" pasniegšanas ceremonijā februārī žurnālists un režisors Gints Grūbe skaļi pateica to, ko kinoļaudis apsprieduši jau ilgāku laiku.
Latvija ar mokām atrod naudu, lai taisītu kino. Bet ļoti maz rūpējas par to, lai filmas sasniegtu skatītāju. Arī tas maksā naudu, bet politiskā līmenī tam uzmanība pievērsta pārāk maz.
"Manā pieredzē es atceros, ka pirmoreiz diskusiju par to, ka mums būtu nepieciešams kaut kas tāds, ko mēs sauktu par nacionālo kinoteātri, kurā ne tikai rādīt filmas, bet arī kas būtu tāds punkts dažādiem nacionālā kino procesiem, bija jau 2014. gadā, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, un Rīgā notika Eiropas Kinoakadēmijas balva. Tika atjaunots vai uzsākts Rīgas filmu festivāls. Bija mērķis savienot visas dažādas kino aktivitātes zem viena jumta. Un tad arī radās jautājums, vai "Splendid Palace" var kļūt par šādu nacionālu un arī Eiropas kino centru nākotnē. Pašvaldības un ministrijas spēja politiskā līmenī sadarboties bija ļoti vāja. Ministriju toreiz vadīja Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) un Rīgas domi attiecīgi Nils Ušakovs. Un šādā veidā šie personāži politiskie sadarboties nespēs, lai pieņemtu šādu politisku lēmumu, kaut arī tas pats kultūras galvaspilsētas statuss nozīmē, – ja mēs investējam pašvaldības vai valsts līdzekļus, mums ir jārada procesi, kuri pēc šīs kultūras galvaspilsētas paliktu. Un tad mēs tagad varam paanalizēt, cik daudz no šī pēc tam tika turpināts un kā procesi iniciēti un palika. Un ļoti maz.
Kinoteātris "Splendid Palace" ir Rīgas domes īpašums. To pārrauga Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrība SIA "Rīgas nami". Pagājušā gada novembrī galvaspilsētā noslēdzās apjomīga reorganizācija – zem vienota SIA "Rīgas nami" jumta tika apvienoti vēl četri pašvaldības uzņēmumi – "Rīgas pilsētbūvnieks", "Rīgas Centrāltirgus" un "Rīgas serviss". Tas notika pēc Konkurences padomes un Valsts Kontroles kritikas, ka šāda sadrumstalota saimniecība neļaujot strādāt efektīvi. Rīgas vadība solīja, ka izmaiņas uzlabošot īpašumu pārraudzību un apsaimniekošanu.
25.aprīlī notika Rīgas domes Īpašumu komitejas sēde, kurā "Rīgas namu" valdes locekle Agra Vārna un priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže izpelnījās asu deputātu kritiku par uzņēmuma stratēģiska redzējuma trūkumu gan Centrāltirgum, gan vēl citiem Rīgas domes īpašumiem.
Turklāt, lai izstrādātu vidēja termiņa darbības stratēģiju 2024.- 2028. gadam, "Rīgas nami" to izlēma negatavot paši, bet nolēma iepirkumā meklēt kādu, kurš to izdarītu viņu vietā. Kā liecina "Rīgas nami" iepirkumu komisijas sēdes protokols, tad 25.aprīlī arī tiek nolemts, ka "Rīgas namu" stratēģiju izstrādās auditorfirma "Pricewaterhouse Coopers". Stratēģija Rīgai izmaksās 38 400 eiro. Vai valde šobrīd zin un spēj atbildēt, kādu nākotni tā saredz savā pārvaldībā esošajam vēsturiskajam kinoteātrim, deputāti pārliecību neguva.
Par kultūras deleģējumu. Respektīvi – kā viena no iespējām bija minēts. Nu, ja gribat kultūru… Es vienkārši pateikšu. Ja gribat kultūru, piemaksājiet. Un, ņemot vērā, ka "Splendid Palace" ir viens no top objektiem, kas nes zaudējumus, ja pilsēta vēlas kultūru, tad mums arī šim deleģējumam jābūt kā dotācijai. Vai jūs joprojām uzturat šo jautājumu par dotāciju?
SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baibe Beatrise Sleže atbildēja: "Es teiktu, ka kultūra ir dotējams. Nu, mēs kā nekustamo īpašumu tomēr primāri apsaimniekotājs… Redzot to, kā iet ar "Splendidu", es gan ticu, ka "Splendidam" vēl ir potenciāls to rezultātu uzlabojumam. Bet tas nekad nebūs pelnošs."
Faktu, ka par Rīgas vēsturiskā kinoteātra kā kultūras objekta attīstību atbild nekustamo īpašumu apsaimniekotājs, kā neloģisku sauc vairāki kinonozarē strādājošie. Kultūra īpaši ar izglītības funkciju nekad nebūs peļņas objekts. Tāpēc pašos pamatos ir jāmaina tas kā kinoteātri "Splendid Palace" Rīga uztur un palīdz tam attīstīties.
Paradoksāla situācija ir tā, ka ik pa laikam "Splendid Palace" notiek tā saucamie senioru vakari, kad Latvijas kino klasiķu jubilejas tiek atzīmētas ar viņu filmu izrādīšanu. Šis pasākums tiek finansēts no Kultūrkapitāla fonda. Visbiežāk. Un tās izmaksas ir ļoti lielas, jo tāpēc, ka galvenās izmaksas ir zāles īre. Kinematogrāfistu savienība, saņemot atbalstu no Kultūrkapitāla fonda, maksā "Rīgas namiem". Tātad tas nozīmē, ka no valsts kabatas kaut kāda summa, kas ir ļoti liela, ja mēs domājam par to, ka patiesībā tiek rādīta latviešu kino klasika… Tad no šīs valsts kabatas šī nauda pārvietojas uz pašvaldību. Un patiesībā veidojas tāds absurds aplis, kur visu laiku nauda kaut kur ceļo, bet patiesībā tā īsti jau nekāda tāda īsta peļņa jau nenotiek. Tā vienkārši ir kaut kāda valsts naudas apgrozīšana.
Savukārt kinokritiķe, Rīgas internacionālā kino festivāla rīkotāja Kristīne Simsone norāda: "Piemēram, arī no Rīgas starptautiskā kinofestivāla perspektīvas līdz pagājušajam gadam, kad Rīgas dome nereformēja konkursa mērķprogrammu, mēs maksājām par telpu īri principā divreiz vairāk, ja nemaldos, nekā mums Rīgas dome piešķīra. Un tad attiecīgi kino teorētiski ir prioritārs, bet tajā pašā laikā gan festivāliem, gan arī kino veidotājiem ar nacionālajām pirmizrādēm tas izmaksā diezgan dārgi."
Daudzās Eiropas valstīs – Somijā, Vācijā, Īrijā, Itālijā, Francijā – plaši izplatītas filmotēkas jeb sinematēkas. Tie ir valsts un pašvaldību uzturēti un finansēti kinoteātri, kur notiek vietējo filmu izrādīšana, dažādas lekcijas, skolēnu izglītošana. Zem viena jumta darbojas kino arhīvs, vēsturisko filmu restauratori, jaunie režisori. Tie kalpo kā kino dzīves epicentri un spēj pastāvēt tikai ar dotāciju palīdzību.
"Mēs varam iedomāties kaut ko līdzīgu, teiksim, Valsts mākslas muzejam. Skaidrs, ka nepieciešams Valsts mākslas muzejs, lai tās vērtības, kas Latvijas valstij ir no vizuālās mākslas viedokļa, lai viņas varētu, pirmkārt, kaut kādā veidā arhivēt un izrādīt. Eksponēt. Tieši tāpat tas ir Latvijas kino kontekstā. Ir jābūt ,pirmkārt, mūsdienu filmām pieejamām kādā regulārā formātā, tieši tā pat, kā citos Eiropas kinoteātros. Un tieši tāpat arī, piemēram, Latvijas filmas, kuras ir uzņemtas vai nu padomju periodā, vai starpkaru periodā, vai arī jau atjaunotās brīvvalsts pirmajos gados. Šīm filmām arī jābūt iespējai viņas no jauna izrādīt."
Tas, kas būtu, manuprāt, ļoti ārkārtīgi nepieciešams, it īpaši arī iegūstot datus par pagājušo gadu, apzinot to situāciju, ka mēs vēl joprojām īsti neesam atgriezušies tajā normalitātē vai kino skatīšanās regularitātē, kāda bija pirms pandēmijas, ka tie dati, piemēram, vidēji viens Latvijas iedzīvotājs gadā ir redzējis kinoteātrī vienu filmu. Tātad tas, es domāju, ir gana satraucošs arī īpatsvars. Vai arī domājot par to, ka nacionālā kino piedāvājums attiecībā pret visu kopējo filmu apjomu ir 11%. Es domāju, tie ir kaut kādi dati, kur ir jāsanāk visiem nozares, visas ekosistēmas pārstāvjiem un jāizvirza kaut kādi mērķi, un kas ir tā institūcija, kas dara kaut ko vienu vai otru, piemēram. Un ir jāsadarbojas, jābūt kaut kādai sinerģijai. Šobrīd, es teiktu, ir diezgan liela asimetrija.
"Nekā personīga" divas nedēļas lūdza iespēju aprunāties ar kādu no "Rīgas nami" valdes loceklēm, tomēr sniegt interviju viņas atteicās.
Uz rakstiski nosūtītajiem jautājumiem par stratēģiska redzējuma trūkumu raidījums saņēma īsas atbildes, ka stratēģija tiekot gatavota un būšot gatava rudenī. Fakts, ka to negatavo "Rīgas nami", bet gan kāds no malas – tā esot ierasta prakse.
Uzņēmums norāda, ka "kino nozares attīstība ir citu valsts un pašvaldības institūciju funkcija. Rīgas nami esot gatavi "konstruktīvam dialogam". Jautājumu komentēt nevēlējās arī Rīgas domes izpilddirektors, kurš pārrauga domes kapitālsabiedrību darbu.
Rīgas domes izpilddirektors Jānis Lange raidījumam "Nekā personīga" teica: "Labprāt nekomentētu. Izdarīsim tā. Es jums negarantēju. Es piezvanīšu valdes priekšsēdētājai un pateikšu, ka interese ir. Lai vēlreiz padomā. Ok?"
"Rīgas namu" valde arī pēc izpilddirektora mudinājuma intervijai nepiekrita. Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP) šonedēļ ir atvaļinājumā. No komentāriem atteicās arī vicemēri Vilnis Ķirsis (JV) un Edvards Ratnieks (NA/LRA), jo šis neesot viņu kompetences jautājums.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) sarunā ar "Nekā personīga" piekrita, ka Nacionālā kinoteātra ideja ir laba iecere un valsts no savas puses par to būtu gatava sākt runāt.
Teorētiski es pieļautu un piekristu tam, ka būtu vajadzīgs šāds nacionālais kino. Es to skatītos nedaudz plašāk. Mēs runājam par Rīgu kā galvaspilsētu un kultūras iestādes, kuras ir galvaspilsētas pārraudzībā jāatzīst, ka tās ir ļoti maz skaitliski. Lielākoties visas kultūras iestādes, kas atrodas Rīgas pilsētā, ir Kultūras ministrijas pārraudzībā, nevis Rīgas kā valsts pilsētas, kā galvaspilsētas pārraudzībā. Tā kā šī gan būtu diskusija, kurā es ar prieku piedalītos.
Savukārt Kino kritiķe, kuratore un pētniece, Rīgas internacionālā kino festivāla rīkotāja Dārta Ceriņa pauž: "Tā kopējā tendence ir tāda, ka mēs domājam par šo filmu ražošanu un mēs mazāk domājam par to, kā sakārtot kinoteātru tīklu, kā nodrošināt šo filmu rentabilitāti, kā mēs varam strādāt ar skatītāju. Un tas, ko arī festivālā mēs darām – nemitīgi un visu laiku mēs strādājam ar skatītāju, izglītojam viņu, piedāvājam daudzveidīgu saturu. Un nemitīgi atgādinām par to, kāpēc kino arī ir svarīgs jebkādas atvērtas, liberāli, progresīvi domājošas sabiedrības attīstībai. Un, ka kino ir šis te pasaules izziņas rīks – iespēja ceļot, atrodoties turpat kinoteātrī."
Bet Rīgas domes deputāte ("Par!/PROGRESĪVIE"), Rīgas Kino muzeja vadītāja Agnese Logina raidījuma norādīja: "Tas ir izglītojošs darbs, tas ir ieguldījums inteliģentas, erudītas sabiedrības veidošanā. Un iespēja skatīties uz lielā ekrāna kinoklasiku – tā nav privilēģija vai kaprīze, tas ir ļoti būtisks process tajā, lai Rīgā būtu inteliģenta sabiedrība. Varētu dzīvot un varētu runāt, varētu diskutēt un tā. Jo citādi mēs tiešām vienkārši tikai radām saturu, nerunājam par to un neskatāmies īpaši."
Es domāju, ka tie argumenti par labu šai šīs vietas pareizai attīstībai ir ļoti, ļoti daudz. Sākot ar to, ka bieži vien pieminam kaut kādu pedagoģisku krīzi, mēs īsti nesaprotam, kas ir tas, ko pamatizglītības un vidējās izglītības līmenī vispār jaunajiem cilvēkiem māca. Vai tas atbilst mūsdienu vajadzībām un jo sevišķi tas attiecas arī uz kultūru. Protams, šī pedagoģiskā funkcija.
Otra lieta – atbalsts skatītāju skaita vairošanai Latvijas kinoskatītāju skaita vairošanai. Tas nozīmē, ka pats kino iegūtu, kino nestu kaut kāda veida peļņu, tas nozīmē ekonomisku attīstību.
Trešajām kārtām tam varbūt arī ir ļoti spēcīgs tūrisma potenciāls. Nevajag aizmirst, ka mums ir pietiekami plaša un spēcīga kino vēsture. Un šī unikālā vēsturiskā telpa – kinoteātris, kurš gandrīz tādā pat Eiropas kontekstā ir viens no retajiem, kas saglabājis šāda veida gan interjeru, gan arī to iespēju, ka joprojām tur var skatīties filmas.
Tie argumenti "par" ir ļoti daudz, un viņu ir arī ļoti loģiski. Skaidrs, ka ne vienmēr mūsu valstī kaut kāda veida šo argumentu loģiskums sakrīt ar politisko partiju vai konkrētu politisko partiju pārstāvju, kuriem ir iespēja šādus lēmumus pieņemt, ka viņu kaut kādai izpratnei par lietām. Nu, cerams, ka tas kaut kādā pārskatāmā nākotnē var notikt.
"Splendid Palace" ir viena no krāšņākajām un senākajām kino ēkām Eiropā. Jāņem gan vērā, ka laikā, kad pirms 100 gadiem to cēla, bija mēmais kino. Šobrīd lielā un greznā kinoteātra zāle būtu jāpārbūvē, lai skaņas akustika atbilstu mūsdienu prasībām. Vai pašvaldība ko tādu plāno, nav zināms. Bet kā mums atrakstīja "Rīgas namu" preses sekretārs, šogad varētu notikt kino aparatūras iepirkums.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
