Rimšēviča un Martinsona lieta: kā notika aizturēšana, un par ko tieši prokuratūra viņus apsūdz?

Ilmārs Rimšēvičs ir neatkarīgās Latvijas vēsturē augstākā amatpersona, kas nonākusi uz apsūdzēto sola par korupciju. Tas, ka bijušajās KNAB telpās aizturēts Latvijas Bankas prezidents, neoficiāli kļuva zināms pērn, 17. februārī. Tomēr žurnālistiem vajadzēja aukstumā gaidīt līdz pat vēlai nakts stundai, lai pārliecinātos, ka tas tiešām noticis.

Ziņa pāršalca arī starptautisko presi. Latvija – zeme, kurā korupcija laikam nekur nav pazudusi, tā par notiekošo vēstīja viens no virsrakstiem prestižajā izdevumā "The Financial Times". Latvijas amatpersonas nokļuva visās lielākajās starptautiskajās televīzijās. Rimšēviču KNAB atbrīvoja apmaiņā pret 100 000 eiro drošības naudu.

"Atvainojiet, ka esmu licis tik ilgi gaidīt, nekāda cita komentāra nebūs (..). Es visu pamatā noraidu un kategoriski nepiekrītu," toreiz teica Rimšēvičs.

KNAB aizturēja un vēlāk atbrīvoja arī otru aizdomās turēto šajā lietā Māri Martinsonu. Gribējuši kukuli no "Trasta komercbankas" īpašniekiem pusmiljona eiro apmērā, taču saņēmuši tikai pusi šīs summas. Ar šādu apsūdzību Rimšēvičam un Martinsonam vēlāk nāca klajā prokuratūra. No prokurores teiktā izrietēja, ka Rimšēvičs mēģinājis izmantot savu statusu un piekļuvi informācijai, lai ietekmētu banku uzraugu lēmumus par "Trasta komercbanku".

"Tā kā kukuļdevēji nesaņēma to gala produktu, par ko viņi bija vienojušies maksāt, un bija joprojām nelabvēlīgs lēmums, kukuļdevēji atteicās no 250 000 eiro samaksāšanas," norāda prokurore Viorika Jirgena.

Martinsonam šajā kukuļošanā bijusi starpnieka loma – viņš saņēmis 10%, uzskata apsūdzības uzturētāji. Runa ir par notikumiem 2012. gadā. Par šo, pirms vairākiem gadiem notikušo, kukuļdošanu KNAB vērsušies paši nu jau likvidēšanas procesā esošās "Trasta komercbankas" akcionāri. Tāpēc viņi paši atbrīvoti no kriminālatbildības. Rimšēviču apsūdz arī par apmaksāta atpūtas brauciena uz Kamčatku pieņemšanu, kā arī kukulī saņemtā ceturtdaļmiljona eiro legalizāciju.

"Tika konstatēts, ka šis 250 000 eiro vērtais kukulis realizēts, nopērkot nekustamo īpašumu. Konstatēts, ka slēptais īpašnieks ir Latvijas Bankas prezidents," pauž Latvijas Republikas Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Rimšēvičs no amata neatkāpās, bet KNAB viņam noteica aizliegumu pildīt Latvijas Bankas prezidenta un līdz ar to arī Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļa amatus. Šā KNAB lēmuma tiesiskumu Eiropas Savienības Tiesā apstrīdēja gan Rimšēvičs, gan Eiropas Centrālā banka.

"Eiropas Centrālā banka nenostājas neviena pusē šajā jautājumā. Eiropas Centrālā banka tikai grib tikai pārliecināties, kā, pēc tiesas domām, būtu jāfunkcionē mūsu Padomei," norāda Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi.

Tiesa lēma, ka Rimšēvičs drīkst atgriezties amatā, ko viņš arī darīja. Kopš tā laika Rimšēvičs ir rīkojis preses konferences par ekonomisko situāciju valstī, arī ieradies valdībā, lai pārstāvētu Latvijas Bankas viedokli. Politiķi šajā situācijā atzina savu bezspēcību. Atbrīvot Rimšēviču no amata Saeimai liedz likums un starptautiskās saistības. Rimšēviča amata termiņš noslēdzas 21. decembrī.

"Es nekādas cerības pēc šādas nomelnošanas kampaņas par savu pārvēlēšanu, protams, neloloju." Pilnvērtīgi pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus Rimšēvičs gan nevar, jo viņam atņemta pielaide valsts noslēpumam. Tikmēr Martinsons jau iekūlies vēl vienā korupcijas skandālā par "Rīgas satiksmes" iepirkumiem.

Vairāk par tematu – LNT Ziņu sižetā