Rinkēvičs: Krievijas balsstiesību atjaunošana Eiropas Padomē būtu piekāpšanās Kremļa šantāžai

Eiropas Padome ir galvenā cilvēktiesību organizācija Vecajā kontinentā, kas atbild par preses un citu brīvību ievērošanu. Pēc Krimas aneksijas 2014. gadā organizācijas dalībvalstis apturēja Krievijas balsstiesības, liedzot tai lemšanu par Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešu, padomes amatpersonu iecelšanu un rezolūcijām.

Atbildot uz to, Krievija pārstāja maksāt organizācijai dalības maksu un nostādīja to visai sarežģītā finansiālā situācijā. Šobrīd Strasbūrā notiek Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas pavasara sesija, kurā visai skaļi tiek runāts, ka jau vasarā līdz ar Padomes jaunā ģenerālsekretāra ievēlēšanu Krievijai varētu atjaunot balsstiesības.

"Rītdien vakarā būs īpašs ziņojums par risinājumiem, kā varētu mainīt statūtus, vārdā nenosaucot, ka tas tiek darīts tādēļ, lai Krievija varētu atgriezties. Un galvenie argumenti ir Eiropas Padomes finansiālais stāvoklis. Ņemot vērā, ka Krievija nemaksā dalības maksu, kura ir visai nozīmīga, Eiropas Padomei būtu jāatlaiž vairāk nekā 10% darbinieku un citādi jāierobežo budžeta tēriņi, un to tāda organizācija dara nelabprāt," norāda EPPA delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere (JV).

Baltijas un Skandināvijas valstu parlamentārieši kopā ar Ukrainas, Gruzijas kolēģiem kategoriski iebilst mēģinājumiem atvieglot Krievijas atgriešanos padomē. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzskata, ka tā būtu piekāpšanās Kremļa šantāžai.

"Atjaunot balsstiesības Krievijai, ja skaidri redzam, ka nav progresa nedz Ukrainas Austrumu konfliktā, nedz Krimas jautājumā, tā būtu lielā mērā Eiropas Padomes principu absolūta nonivelēšana. Eiropas Padome, manuprāt, zaudētu lielu daļu savas autoritātes, un neviens vairs īsti šo organizāciju neņemtu par pilnu," brīdina Rinkēvičs.

Tomēr starptautiskā prese ziņo, ka par labu Krievijai esot noskaņoti arī ietekmīgās Vācijas diplomāti un deputāti. Igaunijas bijušais prezidents Tomass Hedriks Ilvess šīs aktivitātes saista ar bēdīgi slavenā gāzes vada "Nordstrem 2" realizāciju, kas paredz savienot Krieviju ar Vāciju.

"Nordstream 2″ projekts faktiski ir nesaistīts ar Eiropas Padomes darbību, un es neticu, ka šeit būtu kāda saikne. Tas drīzāk ir Eiropas Savienības jautājums, un Eiropas Savienības ietvaros neviena valsts šobrīd nav diskutējusi par jebkāda veida sankciju mīkstināšanu," pauž Latvijas ārlietu ministrs.

Tomēr Latvijas politiķi atturas prognozēt, vai vasarā Krievijai tiks atjaunotas balsstiesības par cilvēktiesību jautājumiem. Situāciju vēl sarežģītāku padarot tas, ka gadījumā, ja Krievija organizāciju pamet, tās pilsoņiem vairs nebūs tiesību sūdzēt savu valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ko tie ne reizi vien ir veiksmīgi darījuši.