Roņi turpina traucēt zvejniekiem; diskutē par "aizsargājošajām medībām"

Andris Cīrulis no Bērzciema jūra iet jau 50 gadu un ir zvejnieks otrajā paaudzē. Tomēr jau tā smagais arods pēdējos gados kļūst tikai grūtāks. Baltijas jūrā zivju skaits sarūk, tai pat laikā pieaug roņu aktivitāte un plēsīgie zīdītāji, kuri kļūst arvien pārdrošāki, zvejniekiem sagādā nu jau nerimstošas galvassāpes.

"Viņi jau gaida. Divas trīs nedēļas katru pavasari ir klusāks, kad dzimst mazuļi, tad viņi paiet prom. Tad mēs vairāk varam pazvejot. Bet viņi gaida, pat motora skaņai iet līdzi. No rīta ej, viņš tevi pavada ar galvu ārā un šņāc," stāsta zvejnieks.

Un gaida tie viegli iegūstamu maltīti. Roņu dēļ, zvejniekiem arvien biežāk nākas krastā laivu dzīt tukšu vai ar mazāku lomu, kā cerēts. Taču zivis ir tikai viens no zaudējumiem – roņi nav saudzīgi. Tie barojoties plēš un bojā arī tīklus.

"Šādi, tīklā ir pilnībā izplēsts gabals ārā. Pa trīs, četri, metri dažareiz izrauj ārā. Tas viss ir roņa nodarījums un tikai viens piemērs. Jo dažreiz vispār tas tīkls ir skrandās saplēsts. Tīkls ir pa galam un nauda ir vējā. Viens šāds tīkls, lai viņu uztaisītu, tas maksā 70 eiro. Un, ja tev naktī viņu saplēš…" norāda zvejniek,s.

Līdzīgi ar krietni biezāka pinuma murdiem. Arī tie roņiem izrādās nav šķērslis. "Zivis sapulcējas te, lielais vairums. Ronis paņem no augšas, izplēš caurumu un izēd tās zivis. Bet, ja te ir mencā ienākusi. Es nezinu, kā bet viņš var pinumu šādi paņemt, viņš izsūc viņu tā, ka paliek āda, asaka un galva," pauž Cīrulis.

Roņi Latvijā ir aizsargājama suga, tādēļ to nedarbus paši zvejnieki īsti ierobežot nevar. Tomēr Latvijā pirmo reizi šogad ir uzsākts pilotprojekts, kura laikā 20 pelēkos roņus ir atļauts nomedīt.

Paši zvejnieki saka – viņi nevēlas būt roņu ienaidnieki, tomēr to skaits nu ir tiks liels, ka, iespējams, jāmeklē galēji līdzekļi, lai šis arods Latvijā neizustu. Līdz šim jau mēģināts roņus atbaidīt ar drošākiem murdiem un skaņas signāliem, taču pūles nav bijušas sekmīgas. Dabas aizsardzības pārvaldē gan norāda – nekādā gadījumā šobrīd netiek runāts par roņu medību legalizēšanu. Projektā mēģinās saprast, vai vispār tam ir jēga.

"Gan to veidu tehniski, kā tas ir iespējams, gan tas, kas mūs visvairāk interesē – vai tam ir vispār jēga? Vai ir jēga, ka šo vienu roni pie zvejas tīkla nomedī, ieliek laivā, izved krastā vai tādēļ tiešām mazāk zivis tiek apēstas, tādēļ samazinās zvejas apmērs vai nesamazinās. Ja tam nav jēga, mums nav pamats šādas atļaujas izsniegt arī nākotnē," saka Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.

Vienlaikus piejūras zvejniekiem jau trīs gadus iespējams saņemt arī kompensācijas par roņu dēļ zaudēto lomu. Izmaksātais naudas apjoms ar katru gadu turpina pieaugt.

"Skaidrs, ka mēs mēģinam rast risinājumus, lai zvjenicība spētu noturēties uz ūdens šajos apstākļos. Jo roņiem arī ir vieglāk sagādāt sev barību šādā veidā. Pa iepriekšējiem trim gadiem aptuveni pus miljons šajās kompensācijās zvejniekiem tiek izmaksāts. 56 zvejnieki vidēji gadā pretendē un nākuši pēc šī atbalsta," saka Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.

Vienlaikus ministrijā un Dabas aizsardzības pārvaldē aicina zvejniekus ziņot par roņu postījumiem. Tikai tā varēs iegūt pilnīgus datus par to izplatību un problēmas apjomiem, kā arī labāk plānot atbalsta mehānismus.