Rosina piemērot sankcijas bezatbildīgiem vecākiem, kuri atsakās potēt savus bērnus

Lai arī dažkārt tamlīdzīgos gadījumos daļa atbildības ir arī uz mediķu pleciem, jautājums par vecāku iebildumiem pret vakcināciju ir ļoti nopietns. Pēdējā laikā palielinās to ģimeņu skaits, kuri apzināti nepotējas, tādējādi apdraudot gan savu un citu bērnu veselību un pat dzīvību. Daudzviet pasaulē šāda rīcība tiek vērtēta kā sodāma bezatbildība. Vai arī Latvijā uz to tā vajadzētu lūkoties?

Mēneša laikā Bērnu slimnīcas reanimācijā nonāca divi bērni, kuriem laikus nebija nodrošināta mūsdienīga, valstī pieejama medicīniskā aprūpe. Viens bērniņš pēc mājdzemdībām nebija saņēmis obligāto K vitamīna devu, kā dēļ radās asinsrites traucējumi un asins izplūdums smadzenēs. Bērns gāja bojā. Otrs bērniņš saslima ar garo klepu, un nomira smago komplikāciju dēļ. Viņš nebija vakcinēts.

Ārsts Reinis Balmaks reanimācijā cīnījās par šo bērnu dzīvībām līdz viņu pēdējam elpas vilcienam. Dakteris noraizējies, ka sabiedrība kopumā atslābinās, jo šīs slimības apkārt vairs neredz bieži un dzīvo maldīgā pārliecībā, ka tās viņus neskar.

"20. gadsimta vidū, kad no garā klepus mira ļoti daudz bērnu, nevienam nebija šaubu, kāpēc šīs potes ir vajadzīgas, ne mediķiem, ne pacientiem. Šobrīd ir izaugusi gan vecāku paaudze, gan ārstu paaudze, kas masalas iespējams nekad nav redzējuši, es, piemēram, nekad masalas neesmu redzējis, taču tas nenozīmē, ka nevajag pret viņām potēties, jo sekas tam var būt diezgan drausmīgas," norāda Balmaks.

Bērnu slimnīcas Vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska stāsta, ka runa nav tikai par vecākiem, bet arī par mediķiem, ģimenes ārstiem, kuri dažkārt atrod nepamatotus, maldinošus  iemeslus, kādēļ vakcināciju neveikt vai atlikt.

"Mēs šīs infekcijas neredzam apkārt tieši pateicoties vakcīnām, jo vairāk cilvēku ir vakcinēti, jo mazāk mēs viņas redzam. un tie, kas nevakcinē, vai tie kas neslimo, tas nav tāpēc, ka viņi ir ļoti veselīgi vai ka viņiem ir ļoti laba imūnā sistēma, bet tāpēc, ka visi apkārtējie ir vakcinēti, vai lielākā daļa un nodrošina viņiem šo daudz maz labvēlīgo vidi," viņa saka.

No bērnu vakcinēšanas ik gadu Latvijā pilnībā atsakās gandrīz 3% vecāku. Viena no pārliecinātu antivakcīnistu biežāk lietotajām mantrām skan, ka viņi labāk gatavi uzņemties risku, ka ar bērnu notiks traģēdija, nevis vakcinēt. Lai cik skarbi tas neskanētu, taču pēc būtības šis risks izpaužas vien kā sēras pēc atvases nāves. Reāla atbildība likuma priekšā vai citi ierobežojumi, Latvijā, atšķirībā no citām valstīm, nepastāv.

Sabiedrības iniciatīvu portālā sākta parakstu vākšana par valsts atbalsta ierobežošanu vecākiem, kuri izvēlas nevakcinēt savus bērnus. Iniciatīvas autors min, ka viņiem varētu pārtraukt "māmiņu algas" piešķiršanu vai neuzņemt valsts apmaksātos dārziņos.

"Galvenais mērķis ir panākt vakcināciju, nevis kādu sodīt. Gan, lai pasargātu konkrētos bērnus, gan arī citus bērnus viņiem apkārt, kas nevar saņemt vakcīnas vai kuriem neizveidojas imunitāte pēc vakcīnas saņemšanas. Bērni mirst tāpēc, ka vecāki izlasa internetā muļķības par vakcīnām un autismu vai jebko citu. Sabiedrības izglītošana, protams, iet kaut kādā virzienā, bet tam vajadzētu notikt nedaudz straujāk, jo es negribētu tādus pašus virsrakstus arī nākamgad redzēt," pauž iniciatīvas iesniedzējs Māris Antons.

Ritenis nebūtu jāizgudro no jauna. Daudzās attīstītās valstīs, piemēram, Austrālijā, Amerikā, Lielbritānijā ar likumu noteikti dažādi ierobežojumi vecākiem, kas atsakās no atvašu potēšanas. Slovākijā  par katru nesaņemto obligāto vakcīnu vecākiem jāmaksā prāvs naudas sods, Itālijā un citviet bērnus neuzņem valsts skolās, arī kaimiņos Lietuvā pērn pieņemts likums, kas nevakcinētiem bērniem liedz apmeklēt valsts bērnudārzus. Dažādas mediķu asociācijas uzskata, ka šajā virzienā būtu jālūkojas arī Latvijai.

"Tas būtu pietiekami liels spēks, un ja mēs apsēstos pie viena galda un izdomātu pieņemamāko veidu, tad no varas pārstāvjiem sekotu likums, bet tālāk jāskatās, vai būtu kāds, kas šos sodus piemērotu un uzraudzītu situāciju, jo mēs jau varam likumā iestrādāt sodu, bet, ja neviens to nekontrolē tad tam nav jēgas," teic Zavadska.

Arī tiesībsargs Juris Jansons norāda, ka sods pats par sevi nebūs panaceja, jāveic plašs izglītojošais darbs, pirmkārt, jau tas jādara ārstiem. Taču valstij jābūt gatavai kļūt stingrākai, jo uz spēles ir bērnu veselība un dzīvība: "Ja vecāks nav spējīgs pieņemt adekvātu lēmumu, tad ir jābūt mehānismiem, lai valsts varētu ietekmēt tam vecākam domāt pozitīvā virzienā par konkrēti savu to bērnu. Bet pilnīgi noteikti, valstij ir jārūpējas un jānodrošina viss iespējamais, lai sabiedrības veselība netiktu apdraudēta no infekciju slimībām."

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka pēdējos astoņos gados no vakcīnregulējamām slimībām Latvijā miruši 15 bērni. Daļa mirušo vēl nebija sasnieguši gada vecumu, daļa bija līdz septiņus gadus veci, bet viens – septiņpadsmitgadīgs.