RTU padome vēlas iekļūt reitingā starp labākajām 500 universitātēm pasaulē

Pērnais gads Latvijas augstākajai izglītībai nesa pārmaiņas – lai uzlabotu pārvaldību, augstskolām tika izveidotas padomes. Pēc vairākām konkursa kārtām, piesaistot arī personālatlases kompāniju, Rīgas Tehniskās universitātes padome 11 cilvēku sastāvā izvēlējās virzīt divus kandidātus rektora amatam. Uz šo pozīciju rudenī izsludinātajā starptautiskajā konkursā pieteicās 9 pretendenti. Padome izvirzījusi mērķi – nākamajam RTU rektoram ir jānodrošina universitātes iekļūšana pasaules  500 labāko universitāšu topā.

"Mums ir pienācis laiks jaunam lēcienam, jauniem izaugsmes izaicinājumiem, jo RTU ir lielākas ambīcijas, un ir labi, ka šis laiks ir sakritis ar jaunu rektora vēlēšanu procesu un meklējumiem," saka RTU Padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Ar savu redzējumu par augstskolas attīstību pirmais iepazīstināja RTU Rīgas Biznesa skolas direktors Jānis Grēviņš, uzsverot, ka starptautiski spēcīga universitāte ir kritiski svarīga Latvijas izaugsmei: "Universitāte ir kā gravitācijas centrs, kas atbalsta visa reģiona, mūsu gadījumā valsts un Baltijas reģiona attīstību, sagatavojot studentus, un tie ir sagatavoti augstā līmenī, lai viņi būtu globāli domājoši  profesionāļi un nākotnes līderi."

Otrs rektora amata kandidāts – RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna – uzsvēra, ka globāli tieši zinātnes un tehnoloģiju joma virzīs ekonomisko attīstību, un uz to augstskolai ir jāfokusējas: "Mums ir būtiska konkurences priekšrocība, lai mēs varētu kļūt par to universitāti, kas palīdz Latvijai virzīties zinātnes ekonomikas attīstības virzienā. Protams, ir ļoti liels pieprasījums pēc inženieriem mūsdienās, bet tā nav tikai kvantitātes problēma, bet arī kvalitātes."

Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir vismazāk zinātņu doktoru visā Eiropas Savienībā. Daļēji tas saistīts ar to, ka ceļš uz doktora disertāciju pie mums ir finansiāli neizdevīgs. Kā veicināt zinātnes attīstību? Juhna piedāvā industriālo doktora pieeju: "Tas nozīmē, ka doktorants pavada noteiktu laiku industrijā un tajā pašā laikā viņš veic pētniecību universitātē. Ieguvums ir tāds, ka industrija tad daļēji finansē šo procesu, un otrs – kad šis jaunais speciālists ir ieguvis savu doktordarbu, viņš veido jaunu darba vietu industrijā."

Savukārt Grēviņš pārliecināts, ka jāvirzās uz to, lai augstskolu mācībspēki būtu ne tikai prestižs, bet arī efektīvi apmaksāti amati: "Tātad – lai doktoranti ļoti skaidri saprastu, ka viņu karjera akadēmiskajā vidē būs precīzi tikpat labi dzīves laikā apmaksāta kā karjera komerciālajā vai industrijas vidē."

RTU Satversmes sapulces sēde, kurā paredzēts ievēlēt jauno rektoru, notiks februāra beigās. Līdz tam abi kandidāti tiksies ar RTU saimi, prezentējot savu vīziju par augstskolas nākotni. Jāpiebilst, ka šis ir ļoti dāsni atalgots amats – rektora alga mēnesī ir 8 tūkstoši eiro pēc nodokļu nomaksas.