9. klašu matemātikas eksāmenu rezultāti pārsteidz! Izglītības speciālisti uzsver – prasības nav mākslīgi pazeminātas
Šā gada centralizētajos eksāmenos pamatskolēni demonstrējuši pārsteidzoši augstus rezultātus. Īpaši izceļas matemātika, kur, salīdzinot ar pērno gadu, vidējais vērtējums pieaudzis par gandrīz 11 procentpunktiem. Lai gan izskanējušas bažas, ka šāds lēciens nav skolēnu zināšanu uzlabojuma, bet gan pārāk viegla eksāmena rezultāts, to eksaminācijas organizētāji noliedz.
Arī šajā eksāmenu sesijā 9. klašu skolēniem vislabāk veicies latviešu un angļu valodā – šo priekšmetu rezultāti jau vairākus gadus saglabājas gandrīz nemainīgi, svārstoties vien procentpunkta robežās. Tomēr šogad īpaši izceļas matemātika – šajā centralizētajā eksāmenā devītklasnieki sasnieguši pēdējo gadu augstāko rezultātu. Vidēji iegūti 53,8%, kas ir gandrīz par 11 procentpunktiem vairāk nekā pērn.
Straujais lēciens pārsteigums ir arī eksāmenu organizatoriem, tomēr viņi nepiekrīt izskanējušajam, ka pārbaudes darbs matemātikā apzināti veidots viegls.
"Kategoriski nepiekrītam tam, ka ir mākslīgi pazeminātas prasības. Jo eksāmens pilnībā atbilst programmai un standartam un eksāmens mēra deviņos gados apgūtās zināšanas, prasmes," uzsver Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Inta Ozola.
"Tās bažas par to, kas ir noticis ar eksāmenu, es domāju, ka ir pilnīgi liekas. Arī eksāmena saturs jau tiek ļoti ilgu laiku pirms gatavots, lai mēs šobrīd teiktu, ka eksāmens bija speciāli radīts vieglākiem nosacījumiem, noteikti ne," pauž IZM Valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības jautājumos Kristīne Niedre-Lathere.
Eksaminācijas veicēji arī uzskata, ka sekmju uzlabojumus veicinājis arī tas, ka pašiem skolotājiem – prasīts, kam eksāmenā ir jābūt, kā arī strādāts pie tā, lai eksāmena uzdevumi būtu skolēniem vieglāk saprotami.
"Mēs esam tiešām strādājuši pie eksāmena satura. Tas nozīmē, ka ir pārskatīti jautājumu formulējumi. Tas ir diezgan būtiski. Un otrs faktors, mēs esam diezgan daudz strādājuši ar skolotājiem," teic VIAA Vispārējās izglītības valsts pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle.
Tikmēr Matemātikas skolotāju apvienībā norāda – vai situācija patiešām uzlabojusies, būs iespējams spriest tikai nākamgad, jo viens labs rezultātu gads vēl negarantē līdzīgu sniegumu turpmāk. Taču pedagogi uzskata, iemesliem labākiem rezultātiem ir arī tas, ka skolēni šogad bija spiesti saņemties mācīties.
"Es ļoti ceru, ka skolēni beidzot ir sapratuši, ka beidzot ir arī pašiem jāiegulda lielais darbs, un šeit es domāju, ka palīdzēja tas, ka šogad darbus pārrakstīt nevarēja. Tātad skolēni jau bija sagatavojušies, ka ir jādara tagad un uzreiz, ir jāmācās pirms," saka Latvijas Matemātikas skolotāju apvienības vadītāja Aleksandra Ivanova.
Labāki rezultāti matemātikā šogad ļāvuši samazināt arī to devītklasnieku skaitu, kuri eksāmenā izkrīt – no gandrīz 600 pērn uz 310 šogad. Jāatgādina, ka Izglītības ministrija šopavasar nolēma saglabāt 10% slieksni eksāmena nokārtošanai, to neceļot līdz 15%, kas pasargāja vēl gandrīz 600 skolēnu no izgāšanās eksāmenā. Ministrija tādēļ uzskata, ka šis lēmums sevi ir attaisnojis, taču vēlreiz eksāmena latiņas celšanu atlikt ministrija neplāno.
Savukārt vidusskolēniem, kuriem šogad eksāmena latiņa tika celta līdz 20%, vislabāk veicās latviešu un angļu valodā – vidēji sasniegti 55,0% un 60,7%. Un arī te straujākais kāpums novērots matemātikā, kur vidējais rezultāts pieaudzis līdz 43,7%. Taču arī izkritušo nav maz – 20% slieksni nesasniedza 2812 skolēni, daudzi no tiem gan ir 11. klašu skolēni, kuri eksāmenu varēs atkārtot nākamgad.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
