9. maijs latviešu un krievu acīm
Daļa sabiedrības 9. maijā svin Eiropas dienu, bet Latvijā dzīvo arī tie cilvēki, kuri šajā dienā dodas uz Uzvaras parku, lai tur noliktu ziedus. Ko par Uzvaras dienu, kas tiek atzīmēta 9.maijā, domā latvieši un ko krievi, noskaidrot centās TV3 jaunais raidījums "Kāpēc viņi dara tā?".
Latviešus un krievus vienojošais elements ir kopīga vēsture, bet būtiski atšķiras tās interpretācija. Joprojām sabiedrībā valda daudz aizvainojumu un pāri nodarījumu.
Uzvaras diena daļai no mums ir svētki par godu tā sauktās "padomju tautas" un PSRS sabiedroto uzvarai pār nacistisko Vāciju Lielajā Tēvijas karā, kas tiek svinēti 9. maijā.
Lasi vēl – Latvieši un krievi. Kā mēs atšķiramies?
Neskatoties uz to, ka oficiāli nacisma sagrāves dienu Latvijā atzīmē 8. maijā, daļa sabiedrības dara to 9. datumā. Katru gadu šajā datumā tiek rīkoti publiski pasākumi pie Uzvaras pieminekļa, kurus apmeklē tūkstošiem cilvēku. Šajā dienā notiek koncerti un ziedu nolikšana pieminekļa pakājē. Notiek arī gājieni, kuros piedalās galvenokārt krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji.
Aktieris Jānis Kronis atminas, ka viņam Uzvaras svētki kļuva pamanāmāki brīdī, kad Nils Ušakovs (S) nāca pie varas Rīgā: "Pirms tam kāds aizgāja un nolika ziedus, bet no tā netika veidots festivāls. Ušakovs uztaisīja festivālu un sev reitingus. Pirms viņa tā nebija tik ļoti sāpīga tēma."
Arī krievvalodīgajiem 9. maijs ir sāpīga tēma, bet arī aktieris Igors Nazarenko uzskata, ka no šīs dienas nedrīkstētu veidot festivālu: "Es uzskatu, ka no šīs dienas nedrīkst taisīt kaut kādu festivālu, kur notiek dzeršana, kur cilvēki brauc ar vācu mašīnām, uz kurām rakstīts "Berlīne 1945.-varam atkārtot" vai "paldies vectēvam par uzvaru"."
Sabiedriskās politikas centrs "Providus" veica pētījumu, kurā noskaidroja latviešu un krievu viedokli par politiku. Viens no secinājumiem – latvieši baidās no krieviem un grib tiem visu aizliegt, sevišķi televīziju un iespēju izteikties dzimtajā krievu valodā. Latvieši krievus iedomājas kā vienotu masu un grūti iztēloties, ka kāds krievs tomēr varētu būt arī Latvijas patriots, secināts pētījumā.
Vislielākā problēma, kas šobrīd šķel latviešus un krievus, ir nesatikšanās jau agrā bērnībā. Latviešu un krievu skolas ir viens no šādiem piemēriem, kas liedz bērniem augt kopā un iepazīt vienam otru, uzskata aktieri.
Projektu "Kāpēc viņi dara tā" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Kāpēc viņi dara tā" saturu atbild producentu grupa "Red Dot Media".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
