Otrajā dienā pēc vētras desmitiem tūkstošu klientu ir bez elektrības. Īpaši smagi stihija skārusi Zemgali. Tur šodien cilvēki novāca to, ko sestdienas vakarā dažu stundu laikā sagrāva vējš, un mēģināja saprast, cik lieli būs nodarītie zaudējumi.
"Viņi nezina, ka viņiem kaut kur problēmas?" Brigita Reinfelde ir viesu nama "Aitiņlauvas" saimniece. "Šajā ciematiņā nevienam nav elektrības," viņa saka.
Jelgavas novadā Valgundes pagastā arī pirmdien iedzīvotājiem nācās iztikt bez elektrības un sakaru iespējām. Taču elektrības trūkums ietekmē ne tikai mājsaimniecību ikdienas.
"Viss ir tukšs un kluss… (TV3: Un parasti šajā laikā?) Parasti ir pusdienlaiks, man zvanīja un jautāja, vai strādājam. Saku – nē, stāsta Brigita Reinfelde.
Darbs ir apturēts, bet produkti, kas paredzēti klientiem, būs jānoraksta. "Sadales tīkliem" es teikusi, ka man elektrība pazudusi. Banketi jāatceļ. Viņi man saka, ka jānopērk lielais ģenerators. Bet saprotiet, tas taču maksā lielu naudu. Stāvēs pēc tam nolikts. Divas dienas nestrādāju. Kas man segs zaudējumus? Nezinu! Nu… Apdrošināti esam. Ceru uz to," pauž viesu nama saimniece.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Tikmēr daudzās pašvaldībās darbs turpinās paaugstinātas slodzes režīmā. Taču vētra atklāja arī citu ainu. Izrādās, ka ne visiem mājās ir pat ūdens krājums vai lukturītis.
"Ja ūdeņus skrien pirkt, kad nav ūdens, tad saprotiet? Bija taču brīdinājumi. Varēja sapirkt ūdeni. Un nevajadzētu skriet ārā skatīties uz vētru. Hallo, ko jūs darāt?" vaicā Jelgavas novada Līvbērzes pagasta pārvaldes vadītāja Ruta Medne.
Turklāt, neskatoties uz šūnapraides paziņojumu par gaidāmo vētru, daļa iedzīvotāju to neuztvēra nopietni. Ruta Medne norāda: "Cilvēki domāja, ka "meteo" mānās, bet visi brīdinājumi jāņem nopietni. Jādomā pašiem par sevi un savu drošību. Un nevajag braukt. "Ai, man koks gandrīz uzkrita." Bet ko tu brauc?"
Tikmēr paši iedzīvotāji min, ka tieši sakaru trūkums viņiem bijis viens no smagākajiem pārbaudījumiem. Jo brīdī, kad nav iespējams piezvanīt vai saņemt informāciju, nedrošība kļūst vēl lielāka.
"Tas iezīmē situāciju, ka mums saka, ka šādās situācijās ir gatavi un ir kas nodrošina sakarus, bet tā nav," teic Dobeles novada domes pārstāve Aiva Šefanovska.
Piedzīvotā vētra nodarījusi lielus postījumus arī Bauskas novadā. Vēja spēku īpaši labi var redzēt Mežotnes parkā. Taču būtiskākais esot tas, ka piedzīvotā situācija liek uzdot ļoti nopietnu jautājumu: vai krīzei esam gatavi ne tikai uz papīra, bet arī realitātē?
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Tomēr tai 72 stundu somai jābūt. Ūdens rezervei jābūt. Un tomēr, lai cik tas materiāli ietilpīgi, lauku sētai jābūt ģeneratoram. Lai to minimumu varētu nodrošināt," vērš uzmanību Rundāles apvienības pārvaldes vadītājs Aigars Sietiņš.
Jo krīze nav tikai par to, vai dienesti spēj ātri ierasties. Tā ir arī par to, ko cilvēks pats spēj izdarīt pirmajās stundās un dienās.
"Ja tā godīgi, valsts, pašvaldības un cilvēki gatavi krīzei? Ja tāda būs. Domāju, stipri daļēji, vairāk nē, nekā jā," rezumē Aigars Sietiņš.
