Aizkrauklē attīrīs piesārņotu teritoriju, kuras draudi sniedzas līdz Daugavai

Asa naftas produktu smaka un melns dīķis, kas piepildīts ar biezu, eļļainu, šķidru masu, tās ir vien redzamās piesārņojuma liecības. Aptuveni 2,7 hektāru lielā piesārņotā teritorija atrodas Aizkrauklē netālu no Pļaviņu HES. Piesārņojums ir radīts Hidroelektrostacijas būvniecības laikā pirms vairāk nekā 60 gadiem, kad šeit atradās dzelzsbetona rūpnīca.

"Ar katlu mājām, sūkņu stacijām, visādām tvertnēm, kur glabāja dažādus naftas savienojumus. Tas bija piesārņojuma iemesls un avots visā šajā teritorijā," Valsts vides dienesta (VVD) pārstāvis Māris Skudra skaidro, ka teritorijā ir aptuveni 5000 m³ piesārņojuma. Tas ir iesūcies zemē, bet dziļākos slāņos piesārņojums ir saglabājies kā bieza jeb viskoza masa.

"Grunts, kā tāda zeme, ko mēs te ņemam, ir piesārņota, un tad vēl ir specifiskais piesārņojums, kas peld virs grunts ūdenslīmeņa," saka Skudra.

No piesārņotās teritorijas līdz Daugavai ir vien nepilni 200 metri. Tas rada lielākās bažas, ka piesārņojums ar laiku var nonākt lielajā upē.

Piesārņotā teritorija Dzelzceļa ielā 10, Aizkrauklē, pieder pašvaldībai. Pašvaldības pārstāvis uzsver, ka piesārņojuma novietojums to padara par draudu, kas sniedzas tālāk nekā Aizkraukles novads.

"Mums ir jāskatās valstiski, jo šim piesārņojumam ir tendence virzīties uz Daugavu. Vienā brīdī jau nonākam līdz Baltijas jūrai. Es nesaukšu to par ekoloģisku katastrofu, bet Daugavas baseins no tā noteikti ciestu," norāda Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Zālītis ("Latvijas attīstībai").

Šajā mēnesī ministru kabinets apstiprināja sanācijas darbu veikšanas programmu. VVD pārstāve Madara Zingere skaidro, ka vēl pirms darbu uzsākšanas notiks sanācijas tehnoloģiju testēšana.

"Izpildītāji nāks ar savām tehnoloģijām, kuras viņi piedāvās kā piemērotākās projektam. Pilotfāzes ietvaros viņi demonstrēs šo tehnoloģiju veiktspēju, ka ar šīm tehnoloģijām darbus var tiešām izdarīt laikā," saka Zingere.

Paredzēts, ka teritorijai jābūt attīrītai un sakoptai līdz 2029. gada 30. jūnijam. Lielākā daļa jeb 85% finansējuma no nedaudz vairāk kā 15 miljoniem eiro iegūti ar Šveices atbalstu. Šveices speciālisti arī sekos līdzi darbu veikšanas gaitai.