Aktualizējot ūdeņu problēmas, pazīstami cilvēki iejūtas zivju lomā
Tikai trešdaļā Latvijas ūdens objektu ekoloģisko kvalitāti var uzskatīt par labu vai izcilu, bet zivju populācija Baltijas jūrā ir samazinājusies līdz kritiskam līmenim. Tās ir cilvēku rīcības sekas, kuras tomēr nav neatgriezeniskas. Ūdeņu ekosistēmas ir iespējams atjaunot. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību ūdeņu piesārņojumam, sabiedrībā pazīstami cilvēki ir iesaistījušies kampaņā "Ja vien ūdeņi spētu runāt" un devuši savas balsis zivīm.
Latvijas ūdeņi klusē, bet problēmas kļūst tikai skaļākas – piesārņojums un ikdienas paradumi nemanāmi ietekmē mūsu upes, ezerus un jūru. Tieši tāpēc Pasaules dabas fonds sadarbībā ar SIA "Rīgas ūdens" uzsācis sociālo kampaņu "Ja vien ūdeņi spētu runāt".
Kampaņas ietvaros Latvijā sastopamām zivīm balsis devušas sabiedrībā zināmas personības – Anatolijs Kreipāns, Intars Busulis, Sanda Dejus un Edgars Bāliņš. Kampaņas mērķis ir vērst sabiedrības uzmanību un skaidrot, kā mūsu ikdienas paradumi ietekmē Latvijas ūdeņus un to iemītniekus.
Skatoties uz zivju stāvokli Latvijas ūdeņos, varam redzēt sekas cilvēku rīcībai. Tikai 35% no visiem ūdens objektiem Latvijā sasniedz labu un izcilu ekoloģisko kvalitāti. Aptuveni trešdaļa Baltijas jūras teritorijas ir mirusi un zivju populācijas ir samazinājušās līdz kritiskam līmenim.
Taču ir laba ziņa – pagātnes rīcību rezultāts nav neatgriezenisks. Atjaunojot upju ekosistēmas, nojaucot aizsprostus un rūpējoties par notekūdeņu attīrīšanu un citu piesārņojumu izskaušanu, varam pakāpeniski uzlabot upju un ezeru kvalitāti un atgriezt zivju populācijas Latvijas ūdeņos.
"Mūsu upes, ezeri un jūra cieš no dažādām problēmām, ko vislabāk var izprast iepazīstoties ar zivju populāciju stāvokli. To stāvoklis pasliktinās pārmērīgas pārzvejas dēļ, ūdens ekosistēmu aizaugšanas un pārāk lielā slāpekļa un fosfora daudzuma ūdenī, kā arī upju fizisku izmaiņu dēļ, ko izraisa aizsprosti un hidromeliorācijas darbi. Tomēr, neraugoties uz nepārprotamajiem signāliem, ka situācija ir slikta, mēs vēl joprojām to ignorējam. Tieši tāpēc ir vajadzīga šāda kampaņa, kas palīdz sabiedrībai sadzirdēt un ieklausīties zivju balsīs un saucieniem pēc palīdzības, jo katram no mums ir loma situācijas uzlabošanā," sacīja Magda Jentgena, Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja.
Plašāka informācija par kampaņu un slavenību ierunātie video atrodami mājaslapā udensruna.lv , kā arī Pasaules Dabas fonda un SIA Rīgas ūdens sociālo tīklu kanālos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
