Uz saturu

Anglijas latvieši lāpa kožu saēstos un pažobelē atrastos tautastērpus, lai tikai brauktu uz Dziesmu un deju svētkiem

Dzīvojot Latvijā, tautiskās dejas neinteresēja, taču tagad Anglijā deja ir kā tiekšanās pēc visa latviskā, tā emocionāli LNT Ziņām stāsta emigranti – tautisko deju dalībnieki no kolektīviem Londonā, Pīterboro un Birmingemā.

2018. gada 22. jūnijā 20:20

Diasporas kolektīvi ar lielu nepacietību gaida ierašanos uz Dziesmu un deju svētkiem Latvijā, jo pirmo reizi notiks arī koncerti tikai ar viņu dalību. Ārzemju deju kopas un kori paši maksā par nokļūšanu Rīgā, taču kā noskaidroja sižetu cikla "Mūsējie Anglijā" autors Uldis Āboliņš, – daļai daudz lielākas problēmas radījuši tautas tērpi.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ar lāpāmadatām un šujmašīnām sācies ceļš uz Dziesmu un deju svētkiem tautisko deju dejotājiem Anglijā. Problēmu – kur ņemt tautastērpus  – viņi atrisinājuši pavisam nejauši, jo viena no dejotāja mammām Latvijas lauku skolas pažobelē Emburgas pagastā atradusi aizmirstībai pamestus vecus un kožu saēstu tautastērpus. Ar lidmašīnu un sauszemes kurjeru vesti uz Angliju.

Līva Sūna
arhitekte Anglijā, tautisko deju dejotāja

Uzejam augšā bēniņos, ir astoņi komplekti – astoņi puišiem, astoņi meitenēm, bet nu caurumi bija tādi – 20 centimetru diametrā. Mēs izārdījām visu no augšas un ielikām šuves, šuves ik pa 30 centimetriem, lai tiktu vaļā no lielajiem caurumiem. Tā tikām pie tautas tērpiem.

FOTO: LNT Ziņas

Tērpi atjaunoti un dejotāji pateicas Salgales skolai par iespēju dot otro dzīvo tērpiem.

Attāluma dēļ ne vienmēr visi var mēģināt savos tiešajos kolektīvos, tāpēc mēģinājumā trimdas latviešu īpašumā "Straumēni", Anglijas vidienē pie Regbijas pilsētas, daļa dejotāju ir no Pīterboro kolektīva "Sakta", citi – no Birmingemas "Rakstā".

Līva Sūna
arhitekte Anglijā, tautisko deju dejotāja

Piemēram, Birmingemas kolektīvs, kas pirmajā skatē ieguva A apbalvojumu kā labie dejotāji, bet viņiem tautastērpu nebija. Viņi veica naudas vākšanas koncertus, lai varētu nopirkt tautastērpus. Viņiem vēl aizvien nav visi tērpi sapirkti. Dārgi maksā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Lai vai cik katram personīgi izmaksātu došanās no Lielbritānijas uz Dziesmu un deju svētkiem, emigrantiem ir milzu notikums.

"Pīterboro kolektīvs sākās, kad es un daži mani draugi, – jaunieši, sešpadsmitgadnieki izdomājām – o, ir jādejo. Skatījāmies "Youtube" video un mācījāmies dejot paši, bez skolotāja. Nu, kurš mūs ņems uz Dziesmu svētkiem. Tagad kolektīvs ir piecus gadus vecs un mūs ņem, un mēs braucam," stāsta Sūna.

Klāvs Freimanis
IT menedžeris Anglijā, tautisko deju dejotājs

Kad es dzīvoju Latvijā, man tas tik ļoti neinteresēja, kā tas interesē šeit. Anglijā, kad tu gribi palielīties kādam anglim vai stāstīt par Latviju, pirmais, kas tev ienāk prātā ir Dziesmu svētki. Tas ir kaut kas grandiozs, ar ko tiešām Latvija izceļas.

No Lielbritānijas uz Dziesmu un deju svētkiem brauks 11 kolektīvi. Trīs no tiem – Londonas kopas.

Latvijas karogs Lielbritānijā plīvo ne tikai pie vēstniecības, bet arī pie Daugavas Vanagu fonda nama. Šeit katru otrdienu notiek tautisko deju kolektīva "Londona Dejo" mēģinājumi. Un 27 dalībnieki brauks uz Dziesmu un deju svētkiem.

Deju kolektīva vadītāja Andra Zobens-East dzimusi Lielbritānijā, nav dzīvojusi Latvijā, bet latviskās identitātes meklējumi noveda līdz vēlmei apgūt tautisko deju horeogrāfiju un mācīt to emigrācijas tautiešiem. Viņa par to algu nesaņem.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Andra Zobens-East
kolektīva "Londona dejo" vadītāja

Mēs esam izgājuši cauri visām skatēm gan pērn, gan šogad, esam tikuši vērtēti ar tiem pašiem kritērijiem, kā visi Latvijas kolektīvi, esam izgājuši visam tam pašam procesam.

Savukārt kolektīva "Londona dejo" dalībnieks Boriss norāda: "Lepnums ir, ka varam tikt, ka audzinātāja ir iemācījusi. Tas ir grūts uzdevums, lai tiktu tam cauri."

Ilze Iesalniece
kolektīva "Londona dejo" dalībniece

Tas kaut kā mazina tās ilgas pēc mājām, jo ir tā vieta, kur atnākt, izrunāties, izdejoties, arī bārā iedzert latviešu alu un sajusties kā latvietim.

Kopumā uz Dziesmu un deju svētkiem dosies 2411 ārvalstu latvieši no 84 kolektīviem, 58 no tiem ir no Eiropas.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm