Apbalvoti Izcilības balvas kultūrā laureāti

Starptautiskajam festivālam "Homo Novus" veltīti vairāk nekā 15 gadu, un nu esot pienācis brīdis tam pielikt punktu, saka Gundega Laiviņa. Punkts gan sanācis visai izteiksmīgs: pāris nedēļas pirms pārcelšanās uz ASV ir saņemta Izcilības balva kultūrā. Un viņa izjūt gandarījumu par to.

"Ir novērtēts tas darbs, ko varbūt neredz. Cilvēki redz to, kas notiek uz skatuves vai kas notiek izstāžu zālēs, bet varbūt mazāk redz un uzzina par tiem cilvēkiem, kas stāv aiz šā procesa. Un kas ļoti cieši strādā kopā ar māksliniekiem. Un tie ir kuratori un producenti, pie kuriem es arī pieskaitu sevi. Tā kā, protams, sajūta šai ziņā ir brīnišķīga arī par to, ka ir novērtēts nevalstiskais sektors. Jo atkal jau mēs darbojamies mazliet klusāk, bet izdarām patiesībā ļoti daudz Latvija laikmetīgajā kultūrā," pauž Izcilības balvas kultūrā laureāte.

Šoruden festivāls "Homo novus" noticis, par spīti pandēmijai. Tā sarīkošana gan prasījusi papildu iztēli, bet pretī devusi līdz šim nepieredzētu darbības brīvību.

"Māksliniekiem būtu jāiet soli pa priekšu un patiesībā gan jāpalīdz, gan jānorāda arī uz tām problēmām. Un es patiešām no sirds jūtu līdzi cilvēkiem, kuriem pandēmija ir gan likusi zaudēt tuviniekus, gan biznesu, gan ienākumus, un tādi cilvēki ir mērāmi tūkstošos un miljonos diemžēl, bet, no otras puses, šī ir izcila iespēja apstāties. paskatīties uz sevi pirmām kārtām, kā mēs līdz šim esam strādājuši, ko mēs esam darījuši nepareizi un mainīties," saka balvas ieguvēja.

Tomēr tas bija pēdējais festivāls, ko rīkojusi Gundega Laiviņa. Lēmums kardināli mainīt dzīvi briedis divus gadus. Darbs un naudas meklēšana nevalstiskajā sektorā esot gana smags un prasot daudz enerģijas. Turklāt arī pašam festivālam esot pienācis laiks mainīties.

"Tas ir iespējams tikai kopā ar jauniem cilvēkiem. Un man bija svarīgi, ka es to festivālu nododu tālāk komandai tādā labā kondīcijā. Nevis, ka mēs visi esam noguruši un festivāls tā kā laižas pa līkni uz leju. Ir skaidrs, ka jebkam ir savi augstumi un kritumi. Man liekas, ka "Homo novus" šobrīd ir tādā labā pozīcijā. Un ir īstais laiks gan festivālam doties tālāk, gan man," viņa norāda.

Tagad Gundega studē urbāno vietradi Prata institūtā Ņujorkā, kas ir arhitektūras skola. Tikko saņemtas arī atzīmes par pirmo semestri, kas esot ļoti labas. Viņa pēta telpu, kas atrodas starp cilvēku dzīvesvietām: pilsētvidi, dabu, to mijiedarbību: "Mana interese ir pētīt, kā mēs ar mākslas praksēm un ar kuratora darbu varam padarīt šo vietu labāku un iekļaujošāku un cilvēkiem draudzīgāku, un arī dabai. Mani ļoti interesē urbānās vides un dabas attiecības."

Ņujorkā viņu gaida ne tikai skola, bet arī draugs. Lai arī lielāko savas dzīves daļu viņa turpmāk pavadīšot ASV, no Latvijas Gundega Laiviņa neatvadās. Būs lietas, kas aiz okeāna viņai pietrūkšot: "Tā pirmām kārtām ir daba. Un tās ir kaut kādas cilvēku attiecības, kas man tomēr Latvijā patīk. Man ir ļoti grūti iemācīties amerikāņu tā saucamo "small talk". Latvieši – viņi vairāk klusē, bet, ja runā, tad vairāk par lietu. Man tas ļoti patīk, un tā man noteikti pietrūks."