"Apeirons": Sabiedrībā valda mīts, ka vēsturiskās ēkas nevar pielāgot cilvēkiem ar kustību traucējumiem

Invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons" jau sen un ilgstoši iestājušies par vides pieejamību un cīnījušies par to, lai ārstniecības iestādes būtu visiem pieejamas. Tāpat cilvēki ar invaliditāti un vecāki cilvēki vēlas iet un redzēt vairāk nekā tikai pirmās nepieciešamības iestādes.

"Mēs saņēmām daudz informācijas par to, ka kultūrvēsturiskās ēkās neko nevar taisīt, jo nevar nodrošināt pieejamību. Mēs sanācām kopā ar Kultūras mantojuma pārvaldi un sapratām, ka tas ir mīts."

Šogad esam tikuši pie vairākiem renovētiem objektiem – Jaunais Rīgas teātris, Nacionālais vēstures muzejs Rīgas pilī, Rakstniecības un mūzikas muzejs. Balodis norāda, ka jaunajos objektos, kur ir notikušas iepriekšējas konsultācijas, pieejamības faktors ir ņemts vērā, bet joprojām notiek izvairīšanās no jēgpilniem risinājumiem: "Liekas, ka uztaisīsim uzbrauktuvi vai pacēlāju un viss būs atrisināts, bet tā nav, jo lietotāju klāsts ir daudz plašāks. Rīgas pils izskatās ļoti labi, Jaunais Rīgas teātris varēja būt labāks, jo no klientu puses ir labi, bet kā darbiniekam – pieejamība nav tik laba. Attīstāmies pārāk lēni."

Vislabākā pieejamība ir tā, ko nevar redzēt, norāda Balodis. Jo mazāk būt speciālu lietu, jo jēgpilnāk tas būs. "Arhitektam jāiedomājas, ka apmeklētāji ir dažādi un pieejamas vides lietotāji kļūst arvien vairāk. Arī tūristi pie mums brauc. Vajadzīgas ir gan tualetes, piebraukšana, ieejas, pārvietošanās pa vertikālu un horizontālu virsmu. Invaliditātei vidē ir jāpazūd, nevis vēl vairāk tā jāizceļ, veidojot nepārdomātus risinājumus."