Apstiprina jauno Nacionālās drošības koncepciju. Starp prioritātēm – sabiedriskie mediji tikai latviešu valodā
Nacionālās drošības koncepciju apstiprina reizi četros gados pēc jaunās Saeimas ievēlēšanas. Šī tapusi Krievijas kara laikā, ņemot vērā arī Ukrainā gūtās mācības.
Šajā koncepcijā atšķirībā no iepriekšējām apdraudējuma jomas ir aplūkotas, ņemot vērā starptautiskās drošības situācijas būtisku pasliktināšanos pēc Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara Ukrainā.
Dokumentā uzsvērtas prioritātes, kas iekļauj tostarp Krievijas agresijas pret Ukrainu radītās izmaiņas starptautiskajā drošībā un līdz ar to nepieciešamo NATO kolektīvās aizsardzības un Eiropas Savienības (ES) starptautiskās lomas stiprināšanu, kā arī Latvijas aktīvu dalību starptautiskās sadarbības formātos.
"Krievijas brutālais un neizprovocētais karš Ukrainā ir visai pasaulei atklājis Kremļa varas vertikāles melno ēnu – tā nomāc un iznīcina visu cilvēcisko, dzīvo gan Krievijā, gan ārpus tās. Tikai pēc Bučas un Irpiņas traģēdijām kolektīvajiem Rietumiem atvērušās acis."
Pirms balsojuma deputāti izvērta plašas debates, kurās lielākoties izteicās par koncepcijā paredzēto ieceri no 2026. gada sabiedriskajos medijos atteikties no satura krievu valodā. Visasāk to kritizēja Aināra Šlesera un Alekseja Rosļikova vadītās partijas.
"40% no Latvijas iedzīvotājiem, nu ko viņi sliktu ir izdarījuši? Lielākā daļa no viņiem skatās jau latviešu valodā visus raidījumus, un tur jautājumu nav. Bet, pieņemot šādu likumu, jūs viņus absolūti atklāti apbižosiet, vienkārši pateiksiet: "nē, jūsu valoda ir aizliegta!" Kāpēc?"
"Jūs tiešā veidā, izslēdzot šobrīd [sabiedriskos] medijus krievu valodā, turpināt kurināt nacionālo naidu," Saeimas deputāte Linda Liepiņa ("LPV").
"Ziniet, kā pie mums ir Latvijā? Varbūt šeit esat, jūs nezināt. Slikti runā, vāji runā, nerunā – čumodāns, vokzāls un Krievija."
Koncepcija tapusi iepriekšējās valdības laikā. Atteikties no sabiedriskajiem medijiem krievu valodā bija ierosinājis toreizējais kultūras ministrs Nauris Puntulis.
"Sabiedriskais medijs krievu valodā, sabiedriskais medijs krievu, nevis mazākumtautību valodās ir nekas cits kā okupācijas sekas," Saeimas deputāts Nauris Puntulis ("Nacionālā apvienība").
Lai aizstāvētu krievu valodas izskaušanu no sabiedriskajiem medijiem, tribīnē kāpa ne vien Nacionālās apvienības, bet arī "Apvienotā saraksta" deputāti.
"Ja jūs gribat palīdzēt vienot sabiedrību un tautu, labākais, ko jūs varētu darīt, aicināt apkļauties ap Satversmē nostiprinātajām vērtībām un mācīties latviešu valodu, tas ir viss, kas jums būtu jādara."
" Saglabāt šo divkopienu pieeju nozīmē saglabāt esošo kārtību. Un esošā kārtība, es domāju, piekritīsiet visi gan koalīcija, gan opozīcija, ka tā integrācija ir izgāzusies," Saeimas deputāts Artūrs Butāns ("Nacionālā apvienība").
Savukārt jaunās koalīcijas pārstāvji – "Progresīvie" – atteikšanos no krievu valodas sabiedriskajos medijos neatbalsta.
"Ja mēs lampiņu izslēdzam 2026. gada 1. janvārī, kur šie cilvēki paliek? Man bija jautājums: kur? Mēs apzināti liekam emigrēt uz propagandas kanāliem?" sacīja Saeimas deputāts Atis Švinka ("Progresīvie").
Lai arī pretrunīgi vērtēta, Nacionālās drošības koncepcija apstiprināta ar pārliecinošu, 68 balsu vairākumu.
Prioritāte – valsts aizsardzības sistēmas un NBS spēju stiprināšana
Koncepcijā akcentēta Latvijas militārā apdraudējuma novēršana, kā prioritāti nosakot visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas un Nacionālo Bruņoto spēku aizsardzības spēju stiprināšanu. Koncepcijas prioritātes arī ietver ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu radītā apdraudējuma novēršanu.
Dokumentā uzsvērta Latvijas ārējās robežas neaizskaramības stiprināšana, NATO un ES ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūve un tehniska aprīkošana, kā arī Valsts robežsardzes spēju palielināšana. Tāpat prioritāte valsts drošībai ir kiberapdraudējumu identificēšanas un novēršanas spējas.
Sabiedriskajiem medijiem no 2026. gada 1. janvāra jāraida tikai latviešu valodā
Nacionālās drošības būtiska prioritāte ir Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana, kuras pamatā jābūt stipriem vietējiem Latvijas medijiem un kvalitatīvam informatīvās vides saturam latviešu valodā, teikts Nacionālās drošības koncepcijā.
Ņemot vērā, ka notiek valsts valodas lomas stiprināšana visās dzīves sfērās, no 2026.gada 1.janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā vai valodā, kas ir piederīga Eiropas kultūrtelpai. Valstij, pārstājot finansēt saturu krievu valodā, tiks noslēgts vienotas informatīvās telpas izveides process, savukārt komerciālajos medijos saturs krievu valodā par privātiem līdzekļiem turpinās pastāvēt, norādīts koncepcijā.
"Lai stiprinātu vietējo mediju telpu, jāturpina atbalstīt kvalitatīvs un uzticams saturs latviešu valodā. Kvalitatīvs vietējais saturs vienlaikus samazina ārējās propagandas ietekmes riskus un palielina sabiedrības uzticēšanos vietējiem medijiem. Tikpat svarīgi ir pastāvīgi palielināt satura pieejamību, īpaši subtitru un latviešu valodas celiņa pieejamību programmās un pakalpojumos Latvijā," teikt koncepcijā.
Kā vēsta aģentūra LETA, Saeimas deputāti, parlamentā lemjot par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu, debatēs pauda atšķirīgu redzējumu par dokumentā ieteikto attiekšanos no krievu valodas sabiedriskajos medijos no 2026. gada.
Deputātu debatēs viedokļu atšķirība par atteikšanos no krievu valodas sabiedriskajos medijos
Sākotnējās debatēs par NDK iekļaušanu sēdes darba kārtībā deputāte Linda Liepiņa (LPV) kritiski novērtēja to, ka koncepcijas tekstu esot saņēmusi e-pastā vien 18 minūtes pirms sēdes sākuma, līdz ar to parlamentāriešiem neesot bijis pietiekams laiks ar to iepazīties.
Iepriekšējais Saeimas priekšsēdētājs, deputāts Edvards Smiltēns (AS) kā atbildīgais ziņotājs pauda, ka šī koncepcija ir kā pamatdokuments, uz kā balstīsies daudzi tālākie lēmumi nacionālās drošības kontekstā.
"Nacionālās drošības prioritāte ir iekšējai drošībai un konstitucionālajai iekārtai radītā apdraudējuma novēršana, kas citstarp ietver Latvijas ārējās robežas neaizskaramības stiprināšanu, NATO un Eiropas Savienības ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi un tehnisko aprīkošanu, Valsts robežsardzes spēju palielināšanu, krīzes vadības sistēmas pilnveidošanu, katastrofu pārvaldes sistēmas reformas īstenošanu, civilās aizsardzības sistēmas un sabiedrības izpratnes par to pilnveidošanu," klāstīja Smiltēns.
Koncepcijā atzīmēts, ka nacionālās drošības būtiska prioritāte ir Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana, kuras pamatā ir jābūt stipriem vietējiem Latvijas medijiem un kvalitatīvam informatīvās vides saturam latviešu valodā, atzīmēja "Apvienotā saraksta" politiķis.
Vēlāk debatēs Smiltēns norādīja, ka no Krievijas puses tiek likts akcents tieši uz krievu valodu kā instrumentu, lai to izmantotu kā atšķirības zīmi un vēl stiprinātu divkopienu konceptu. Tāpēc vienot Latvijas sabiedrību, kas ir noturīga pret ārējiem apdraudējumiem, esot "apkļaušanās ap centrālo asi, kas ir latviešu kultūra, tradīcijas, latviešu valoda, Latvijas valstiskums", izteicās Smiltēns, apgalvojot, ka pārējās metodes esot "absolūta ilūzija".
Iepriekšējā aizsardzības ministre, tagad Saeimas deputāte Ināra Mūrniece (NA) pauda uzskatu, ka 3% no iekšzemes kopprodukta valsts aizsardzībai būtu jāsasniedz jau nākamgad, jo tas būs ieguldījums drošībā. "Mēs nedrīkstam atpalikt no Igaunijas un Lietuvas, kas būtiskus lēmumus aizsardzības un drošības jomā ir paguvušas pieņemt agrāk," teica politiķe.
Deputāts Juris Viļums (AS) pauda atbalstu koncepcijas apstiprināšanai, reizē aicinot pievērst uzmanību dažām kritiskajām piezīmēm, uz ko norāda parlamentārieši. Politiķis norādīja, ka jāatbalsta, jāstiprina "rus.lsm.lv" virziens, izmantot arī poļu, ukraiņu un baltkrievu valodas.
Tieši vārdā to nenosaucot, Viļums norādīja, ka saprot, ka var būt lieli iebildumi par krievu valodas izmantošanu. Reizē politiķis vērsa uzmanību, ka daļai Latvijas pilsoņu, piemēram, Latgalē ikdienas valoda ir kāda no mazākumtautību valodām. Politiķis nav tik cerīgs, ka 2026.gadā, kad koncepcija paredz pārtraukt krievu valodas izmantošanu sabiedriskajos medijos, situācija būs īpaši mainījusies.
"Progresīvo", kuru atbildībā ir par ar mediju nozari saistītā Kultūras ministrija, deputāts Atis Švinka pauda, ka partija atbalstīs koncepciju, taču neesot pareizi, ka no teksta viena rindkopa "paņem visas prožektoru gaismas uz sevis". Politiķis norādīja, ka, ja arī auditorija sabiedrisko mediju ziņām krieviski būtu vismaz 100 000 cilvēki, tad rodas jautājums, vai politiķi apzināti šiem cilvēkiem liek emigrēt uz propagandas kanāliem.
Komentējot plānu atteikties no krievu valodas izmantošanas sabiedriskajos medijos, "Stabilitātei" līderis Aleksejs Rosļikovs akcentēja, ka koncepciju nedrīkst izmantot kā piesegu, kurā ielikt Nacionālās apvienības (NA) vēstījumu pārējai sabiedrībai ar mērķi nākamajās vēlēšanās NA uzlabot savu reitingu.
Tikmēr deputāts Arturs Butāns (NA) domā, ka latviešu valodu prot un lietojot 97% Latvijas iedzīvotāju, tāpēc nav pamata šajā diskusijā piesaukt nepilnus 40% krievvalodīgos.
Šodien debatēs paretam, bet biežāk nekā parasti izskanēja īsi vēstījumi krievu valodā, kas nāca no atsevišķiem opozīcijas deputātiem. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) šajās situācijās atgādināja, ka parlamentā darba valoda ir latviešu valoda.
Vienlaikus koncepcija paredz medijpratības veicināšanu sabiedrībā, kā arī reģionālo mediju stiprināšanu.
Koncepcija arī paredz Latvijas ekonomikai radītā apdraudējuma novēršanu, tostarp elektroapgādes drošības stiprināšanu, Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas elektrotīkliem, dabasgāzes apgādes drošības stiprināšanu un citu tautsaimniecības nozaru attīstību.
Tāpat ir jāturpina veikt pasākumus, lai novērstu iespēju izmantot finanšu un nefinanšu sektoru terorisma finansēšanai, paredz koncepcija.
Ministru kabinets, balstoties uz koncepcijā noteiktajām prioritātēm, gada laikā izstrādās nacionālās drošības plānu, kurā tiks ietverti konkrēti valsts apdraudējuma neitralizācijas un novēršanas pasākumi un līdzekļi.
Nacionālās drošības likums noteic, ka koncepciju sagatavo valdība, izskata Nacionālās drošības padome un apstiprina Saeima ne retāk kā reizi katrā sasaukumā līdz sava pirmā darbības gada 1. oktobrim.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
