Aptuveni 100 ēkām konstatē aizdomīgi samazinātu kadastrālo vērtību

Nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) aprēķina procentos no īpašuma kadastrālās vērtības, līdz ar to zemāka kadastrālā vērtība nozīmē mazāku nodokļa maksājumu. Savukārt kadastrālo vērtību aprēķina īpašuma nosacītajai standartcenai piemērojot virkni samazinošo koeficientu, tostarp par ēkas nolietojumu.

Pamatojoties uz sertificēta eksperta atzinumu, ka ēkai ir augsts nolietojums, īpašnieks var prasīt tās kadastrālo vērtību samazināt. VZD gan radušās aizdomas, ka īpašnieki šo kārtību izmanto negodprātīgi.

VZD ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa norāda: "Ir ļoti daudz gadījumi, kad pēkšņi vienai vai otrai ēkai ļoti krasi samazinās kadastrālā vērtība, vai praktiski no 2 000 000 eiro vērta objekta viņš ir gada laikā kļuvis par nulles vērtības objektu. Problēma rodas tajā, – ja tev objekts ir ar nulles vērtību, nosakiet vienalga kādu nodokļa likmi, nulle reiz jebkurš skaitlis galarezultātā būs nulle."

Gandrīz visos šādos gadījumos kadastrālās vērtības samazinājums balstīts sertificētu būvinženieru novērtējumos par ēkas nolietojumu.

"Tas nozīmē to, ka šis būvinženieris ir novērtējis, ka tā ēka praktiski ir jau tuvu sabrukšanai vai grausta stadijā. Paskatoties, ka dabā reāli šajās ēkās dzīvo cilvēki, notiek komercdarbība," bilst Zvidriņa.

Piemēram, kādas Rīgas ēkas kadastrālā vērtība pagājušogad vēl bija 2,2 miljoni eiro, bet šogad, vismaz pēc papīriem, tā kļuvusi jau par nulles vērtības graustu. Pēc atbildīgo dienestu intereses būvinženieris gan atsaucis savu parakstu zem ēkas izvērtējuma, bet līdzīgu gadījumu Latvijā esot vairāk nekā 100.

Latvijas būvinženieru savienībā tikmēr uzsver, ka konkrētais gadījums ar inženieri pārrunāts, un likuma burtu viņš pārkāpis nav. Problēmas pastāvēšanu gan inženieri nenoliedz. Viņuprāt, vaina meklējama noteikumos, pēc kuriem rēķina kadastrālās vērtības. Tie prasa tikai vizuālu izvērtējumu, ļauj to darīt cilvēkiem, kuri šādos izvērtējumos nav specializējušies un nolietojumu iedala tikai trīs kategorijās – labs stāvoklis, viduvējs un slikts. Tādēļ ēkai, kuras nolietojums ir 60%, kadastrālā vērtība sarūk tikpat, cik nelietojamam graustam.

Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāja vietniece Helēna Endriksone norāda: "Sliktums tas, ka tie paredz tikai vizuālo novērtējumu. Un, prasot viņam, saņēmām atbildi, ka nolietojums konkrēti pa pozīcijām bija 60 līdz 65%."

Rīgas domē tikmēr norāda, ka par mākslīgi samazinātām kadastrālajām vērtībām tā zemes dienestam esot sūdzējusies jau piecus gadus.

"Šobrīd vēstuli mēs analizējam, un tas zaudējums noteikti tiks aprēķināts. Es domāju, ka tie noteikti ir desmitiem tūkstoši," norāda Rīgas domes pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšnieks Ilmārs Ziedonis.

Arī domes ieskatā problēmu varētu atrisināt, mainot valdības noteikumus, kas nosaka ēku izvērtējuma kārtību.