Arheologi neapmierināti ar Brasas tilta pārbūves laikā atrasto cilvēku kaulu pārapbedīšanu
Brasas tilta pārbūves laikā nu jau kārtējo reizi uzieti cilveku kauli. Par to, kā atrastie pīšļi savākti, nemierā ir arheologi.
Pagājušā gadsimta sākumā, visticamāk, Rīgas Kara hospitālī mirušo krievu armijas karavīru kapavietas, Brasas tilta remonta laikā uzieti jau pirms trim gadiem. Šī iemesla dēļ darbi uz laiku tika apturēti. Turpinot būvniecību, vēstures liecības atklājušās arī šovasar.
Strādnieki, veicot pārbūves darbus, kapavietas uzgāja šajā Brasas tilta posmā, tuvāk Miķeļa kapiem. Nu jau visi atrastie pīšļi no šejienes savākti, lai pārapbedītu, taču arheologu aprindās uzvirmojusi diskusija, vai darbi veikti, izrādot cieņu pret mirušajiem.
Pīšļu savākšanai, kuri būvniecības laikā dažbrīd bija izmētāti pa būvgružu kaudzēm, pašvaldība, tāpat, kā pirms trim gadiem, nolīga Brāļu kapu komiteju un kritušo karavīru meklēšanas vienību "Leģenda". Tomēr tagad starp arheologiem un biedrību radušās domstarpības par darbu veikšanas metodēm. Proti, speciālisti uzskata, ka mirstīgo atlieku savākšana, nenotiek tādā veidā, kā tas ir pieņemts mūsdienu arheoloģijā.
"Par to arī ir šis uztraukums, par to ļoti lielo ātrumu un, ja apskatās konkrētās biedrības publisko informāciju, kā tur tas tiek darīts, tad teikšu, tas ir mans personīgais viedoklis, bet pusattīrītus kapus nevar ņemt nost, tie tomēr nav kartupeļi uz lauka, bet mūsu senči."
Un lielākās arheologu raizes ir par to, ka meklēšanas vienības kapavietas neatsedz pilnībā – trūkstot arī foto fiksāciju un pēc iespējas precīzāk dokumentēta gan paša kapa, gan mirstīgo atlieku atrašanās vieta un stāvoklis.
"To var izdarīt tikai tādā gadījumā, ja tas kaps tiek attīrīts. Jo, ja sāk raut kaut kādus kaulus ārā, rokot ar lielo lāpstu, jūs arī sabojājat tos pašus kaulus un tad tur paliek tā ļoti šaurā līnija starp pārapbedīšanu un iespējamu kapu un līķu apgānīšanu. Tas tomēr ir mūsu kultūras mantojums un varbūt tomēr pēc 200 gadiem tā būs svarīga informācija."
Brāļu kapu komiteja, kura ir galvenā organizācija Latvijā, kura rūpējas par kritušo karavīru atdusas vietu kopšanu un pīšļu pārapbedīšanu gan pārmetumus pilnībā noraida. Tur norāda – darbs pie Brasas tilta veikts jau pirms trim gadiem, kad kapavietas uzgāja pirmo reizi, tad atklājies, ka tilts uzbūvēts pār vecajiem Rīgas Garnizona kapiem – tātad, tas nebūt nav uzskatāms par arheoloģisku objektu un darbi tiekot veikti saskaņā ar visiem noteikumiem.
"Ir noņemts šis virsējais slānis, ir instrukcija, atsevišķa darba kārtība, kādā veidā jāveic šī ekshumācija, ar visu fiksāciju un protokoliem, tā sacīt. Šajos saimnieciskajos darbos tiek skarti 20. gadsimta sākuma apbedījumi. Pēc Latvijas esošās likumdošanas, tā nav arheolģija. Tas, vai viņi būtu jāpēta arheoloģiskām metodēm, tur ir cits jautājums."
Tāpat Brāļu kapu komiteja nepiekrīt, ka šādos pārapbedīšanas darbos, būtu jāpiesaista vēl kāds speciālists no malas, piemēram, arheologs.
"Tad tas viss kļūtu par daudz zinātnisks. Tā cilvēka identifikācija, ja tiek tāds priekšmets atrasts, tas viss, protams, tiek fiskēts, un ja ir iespēja, tiek arī meklēts – ja tas ir kaut kāds apbalvojums numurēts, teiksim."
Vienlaikus kā arheologi, tā Brāļu kapu komiteja atzīst, šobrīd esošā likumdošana īsti neregulē to, kas ir jaunāko laiku apbedījumi. Proti, nav definēts, vai tā ir kapa vieta, kuru var ātri pārapbedīt vai jau arheoloģiski pētāms objekts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
