Arheologi veic priekšizpēti "Rail Baltica" maršrutā
Arheologi metru pa metram apzina visu "Rail Baltica" dzelzceļa trases garumu, lai noskaidrotu, kur veikt nopietnu arheoloģisko izpēti.
Dažādi atklājumi uzieti jau priekšizpētes laikā. Tas liecina, ka ātrgaitas dzelzceļa izbūve var nopietni veicināt Latvijas teritorijas arheoloģisko izpēti.
Ar pamatīgiem āmura sitieniem Latvijas Universitātes arheologi dzen zemē zondi, – tādā veidā arheologi ņem zemes paraugus, apskatot izcelto saturu var noskaidrot, vai ir nepieciešami pamatīgāki pētījumi šajā vietā. Arheoloģe Inga Doniņa norāda, ka ogļu paliekas bieži liecina par kādas senākas apmetnes teritoriju, taču ne šajā reizē. Šeit Zasulauka stacijas tuvumā pagājušā gadsimta sākumā bija manufaktūra jeb rūpnīca, ogles visdrīzāk ir industriālās ražošanas paliekas, nevis seno cilvēku atstāts kultūras slānis.
"Izmantojam augsnes zondi ar diametru divi centimetri, ar āmuru dzenam iekšā. Mums ir jāpārbauda vidēji viens metrs, bet, ja redzam cilvēku apmetni, tad dziļāk," norāda Doniņa.
Katra parauga ņemšana tiek bildēta un iegrāmatota, lai nepieciešamības gadījumā to var atkal aplūkot un izvērtēt.
Pašlaik arheologi, apzinot Rīgu un tās apkārtni, pārsvarā ir uzgājuši 20. gadsimta abu pasaules karu liecības. Dažkārt atradumi ir tik bīstami, ka bija jāsauc sapieri.
"Mīnas, dažas sprāgušas, arī bija nesprāgušas, kopā piecas atradām. Bīstami, jā, tad saucām sapierus, kas tālāk tās neitralizēja," skaidro Doniņa.
Vēl ir atrasti dažādi karavīru piederumi, bijis arī metāla vairogs no pirmā pasaules kara. Tomēr arheologi cer atrast arī kādas senāku laiku liecības un apmetnes.
Zonde zemē tiek dzīta ik pa 50 metriem. Savukārt ārpus pilsētām biežāk tiek izmantoti metāla detektori, jo tur ir mazāk lieku atkritumu, kas darbu ar metāla meklētāju padara neiespējamu.
"Rail Baltica" projekta realizētāju "Eiropas dzelzceļa līniju" pārstāve Ilze Lukstiņa skaidro, ka arheologiem darba ir ļoti daudz. "Rail Baltica" Latviju šķērso no Lietuvas līdz Igaunijai un vairāk nekā 260 kilometru garo posmu jāpārbauda 60 metrus platā joslā.
"Arheologiem šī josla ir jāapseko visā garumā. Kur viņi redz, ka ir kaut kas, tad plašāk apskatās un arī arhīvos skatās, līdz ar to jā, šie darbi ir ļoti apjomīgi," min Lukstiņa.
Arheologi darbu veic ne tikai ar vēsturi, kas ir zem zemes, bet arī apzina dažādus objektus virszemē arhitektoniski mākslinieciskās izpētes ietvaros.
Minētā uzmērīšana notika arī Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā. Arheologi priekšizpētes un uzmērīšanas darbus veiks līdz vēlam rudenim. Pēc tam tiks izvēlētas vietas pamatīgākai apskatei, pie to pētniecības speciālisti ķersies nākamajās vasarās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
