Arhitektūras studenti piedāvā 12 koncertzāles attīstības scenārijus

Spriežot par koncertzāles nākotni, Baltijas valstu arhitektūras studenti radījuši kopumā 12 idejas Elizabetes ielā 2 esošās teritorijas attīstībai. Izskatītās iespējas ir visdažādākās – vieni piedāvā atsevišķas kompleksa daļas izbūvēt pazemē, citi – uz apzaļumota jumta. Piedāvāti arī varianti koncertzāli integrēt Kronvalda parka zaļajā zonā vai arī uzcelt plašu trīs ēku kompleksu Daugavas virzienā.

"Mēs ar šo plenēru pierādām pārliecinoši principiālo iespēju šeit veidot nacionālo koncertzāli. (..) Šī ir ļoti laba bāze formulēt starptautiskā konkursa noteikumus," pauda Nacionālās koncertzāles projekta attīstības darba grupas vadītāja vietnieks Jānis Dripe.

Tallinas un Viļņas augstskolu pārstāvji norādīja, ka tik lielas ēkas pārbūve būtu izaicinoša, taču ne neiespējama. Un tā dotu jaunas vēsmas visai Kronvalda parka teritorijai. Tas varētu dot šai zaļajai joslai pavisam jaunu identitāti, funkciju un papildu savienojamību ar urbāno vidi.

"Mēs atradām, ka Rīgā ir vairākas ēku grupas, tostarp kultūras nami un citas nozīmīgas ēkas, kas izvietotas zaļajās zonās kā kompleksi, nevis atsevišķi paviljoni. Tādēļ mēs radījām trīs jaunu ēku grupu, kas veidotu Rīgas mūzikas dārzu, kam būtu nozīmīgs savienojums ar Daugavu un ostu," atzīst Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes profesors Rolands Paleks.

Pašmāju arhitektūras studenti secinājuši, ka, ja vien valsts nebūs gatava izcirst parkā kokus un būtiski palielināt projekta izmaksas, būvniecībai atvēlētajā zemesgabalā patlaban iekļauties nebūs iespējams.

"Mūsu galvenais secinājums ir, ka patlaban piedāvāto programmu nav iespējams ērti izbūvēt esošajā zemesgabalā bez kompromisiem. Tie būtu vai nu papildu izmaksas, vai arī atteikšanās no atsevišķām funkcijām," Rīgas Tehniskās universitātes docents Edgars Bondars.

Pēc studentu domām, būtu arī jāņem vērā ne vien ekonomiskie, bet arī sociālie faktori. Svarīgi būtu projekta vērtēšanā ir iesaistīt sabiedrību.

"Mums jāmēģina saprast, ko mēs īsti gribam sasniegt. Vai mēs gribam respektēt kaut ko, kas tur jau ir un kas ir mūsu mantojums – gribam mēs to atzīt vai ne. Vai arī mēs gribam radīt ko jaunu, lai reprezentētu jaunu valsti, jaunu nākotni. Mēs domājam, ka mums ar cieņu jāizturas pret to, kas tur jau ir," norāda augstskolas "RISEBA" pasniedzējs Kristians Ivans Hrgetičs-Vītols.

Izstrādātās idejas Kultūras ministrija un Valsts nekustamie īpašumi izmantos, lai sagatavotu nolikumu starptautiskajam metu konkursam, kuru plānots izsludināt jau nākamā gada sākumā. Iecerēts, ka tieši šā konkursa rezultātā taps skaidrs, kāda nākotnē izskatīsies nacionāla koncertzāle.