Asa, neērta, daudzpusīga un ļoti romantiska – Aspazija

Asa, valdošajām varām neērta, daudzpusīga un sievišķīgi ļoti romantiska – tā tiek raksturota izcilā latviešu dzejniece Aspazija. Pirmdien, 16. martā, aprit 150 gadi, kopš pasaulē nāca viena no pirmajām izcilajām latviešu literātēm.

2015. gada 16. martā 8:04

Zane Brikmane, 900 sekundes

Johanna Emīlija Lizete Rozenberga, vēlāk – Elza Pliekšāne – jau ar pirmo lugu Atriebēja 1888. gadā sakuļ pamatīgu vētru. Šis darbs uzvar Rīgas Latviešu biedrības lugu konkursā, bet neiztur cenzūru, jo lugā cildināta brīvība un izskan naids pret despotiju.

Ārija Vanaga, Aspazijas mājas vadītāja:

Pārsteidz tas, ka viņa var rakstīt 1888. gadā ārkārtīgi spēcīgu dzeju par Tēviju, par tās dēliem, domājot ar to nākamo Latvijas valsti, kura veidosies. Pirms gada, 1987. gadā, viņa publicēja pirmo dzejoli ar drosmīgo grieķu feministes Aspazijas pseidonīmu. Jau agrā jaunībā ar aso nostāju viņa izpelnījās pat skandalozu atpazīstamību. Turklāt Aspazija bija pirmā, kas lugā uz skatuves atļāvās uzvest sievieti.

Viņa bija arī pirmā, kas atklāti runāja par sievietes stāvokli sabiedrībā un sieviešu tiesībām.

Skaties foto!

31 attēls Skatīt galeriju

Lai no jauna iepazītu Aspaziju, lauztu daudzos stereotipus un no nepelnītās Raiņa ēnas starmešu gaismā izceltu sievieti, no kuras arī pats dižgars smēlās idejas un iedvesmu, nedēļas vidū Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) pirmizrādi piedzīvos Ingas Ābeles un Māras Ķimeles kopdarbs Aspazija ar Baibu Broku titullomā.

Savukārt Teātra muzejā 16. martā, Aspazijas dzimšanas dienā, Latvijas Kultūras akadēmijas scenogrāfijas studenti piedāvās savu skatījumu uz lugām Sidraba šķidrauts, Atriebēja un dzejnieces aizraušanos ar spoku stāstiem. Šis esot tikai sākums un līdz Raiņa dzimšanas dienai šiem mākslas darbiem pievienošoties vēl citi.