Atgriežoties Latvijā, Lielbritānijā dzīvojoša latviete Rīgas ielās piedzīvo kultūršoku

inarin-suds tu esi svesa zeme,tu neesi starp savejiem.

Nu tā , iebraucu Latvijā. Patiesībā man arī ir kultūršoks , jo pretēji pret emigrantiem naidigajiem komentāriem internetā , Rīgā uz ielām, transportā un iestādēs, visi ir neiedomājami laipni , atsaucīgi un pretimnākoši. Nezinu , kas pa šo laiku mainījies, ka cilvēki kļuvuši tik pacietīgi pat gaidot 5. tramvaju , kurš joprojām iet pēc grafika - reizi pusstundā. Varbūt tas , ,ka tirgus un zivju pavljons tirgū piedzīts ar neiedomājami garšīgām un neredžetām zivīm un citiem labumiem, tiesa par Eiropas cenām. :D

Tā arī ir, Latvija šokē ar dusmīgiem cilvēkiem, šausmīgu attieksmi vienam pret otru

Nu zin, ko - Londonā ar visi grūstās un skrien viens otram virsū........
Tramvaji? - hā vai Londonā Tevi pagaida trams, kas brauc bez vadītāja un kuru regulē tikai un vienīgi elektronika?

Bet kāpēc Jūs pozitīvie ārzemnieki redzat Latvijā to negatīvo. Padzīvojat tur mazliet ilgāk, iemācāties smaidīt, mums vēlāk vajadzēs tādus cilvēkus.

Ir łoti liela atškirība starp Anglijas iedzīvotāju kultūru un Latvijas. Anglijā dzīvoju nu jau 2 gadus, kaut doma bija uz tikai uz pāris mēnešiem. Atbraucot biju pārsteigta, cik šeit laipni cilvēki, salīdzinot ar Latviju, kur pat vecas omītes cīnās par savu vietu trolejbusos, jo Latvijā jaunie cilvēki apsēžas pirmie un vińiem ir vienalga par vecākā gājuma cilvēkiem.
Vasarā braucu uz Latviju, tad jau redzēsim, kā man ies

Tā tiešām ir, jau lidostā gaidot rindā uz iekāpšanu var redzēt, kuri ir latvieši. Izceļās ar savu drūmo sejas izteiksmi un mūžīgo burkšķēšanu. Kad sagribās uz Latviju, tad aizbraucot uz turieni jau pēc pāris dienām gribās atpakaļ... uz valsti, kurā dzīvo normāli, pozitīvi cilvēki.

katru reizi kad atlidojo no Latvijas atteju kādu nedēļu no visas tas "atmosfēras", personīgi es uzskatu ka Latvijā cilvēki ir ta nogruzīti ka aizmirst visus apkārtējos un protams arī ētikas audzināšanas sen aizmirsta cik reiZes redzēju ka pat cilvēkus gados nepalaiž apsēsties vai rindās utt... vel joprojām var redzēt ka Latvijā ir liels rasisms un "dalīšana" no kurienes esi Tu vai Tavi radinieki,draugi utt...

Šitais ir smieklīgi. Man ar sanāca situācija pēc dzīves UK, kad 4 gadu laikā biju pieradusi, ka autobusu pieturā vienmēr sanāca papļāpāt ar nepazīstamiem cilvēkiem, pajokot, pasmaidot.... Atgriežoties uz dzīvi Lv savu pirmo darba dienu atceros ar smaidu..jo priekpilna devos uz savas mazpilsētas autobusa pieturu, lai dotos uz darbu, man smaids līdz ausīm...un pieturā cilvēku pilns, bet nolaistām acīm un tēlo, ka cits citu neredz un nepazīst, bet patiesībā tak zin vairāk, viens par otru, nekā var iedomāties ... sajutos kā duriņa un lēnām novācu smaidu no sejas! šo stāstu ir tik daudz...situācijas veikalos u.c.

Jā,arī ES biju pārsteigta,kad martā biju ciemos pie dēla Anglijā,staigājam veikalus,tiešām cilvēki laipni,netīšām ES uzskrēju vienam cilvēciņam,vajadzēja atvainoties man,bet nepaspēju,jo viņš jau laipni atvainojās man,Dēls teica ka tā arī IRA,laipni,