Atkarībā no atzinuma par "AstraZeneca" Latvijā varētu lemt par ierobežojumiem konkrētām riska grupām

Pievienojoties viedoklim, ka ar medikamentiem piesardzības nekad nevar būt par daudz, Latvija vakar vēlu vakarā pieņēma lēmumu pievienoties to valstu pulkam, kas pagaidām apturējušas "AstraZeneca" vakcīnas izmantošanu.

Daudzas Eiropas valstis jau bija lēmušas par daļēju vai pilnīgu "AstraZeneca" vakcīnas izmantošanas ierobežošanu, taču Latvija turpināja turēties pie sava un starptautisko organizāciju rekomendācijām līdz vēlam pirmdienas, 15. marta, vakaram. Neilgi pirms pusnakts tika izplatīts paziņojums, ka arī Latvijā piesardzības nolūkos konkrēto poti uz laiku vairs neizmantos.

Kā skaidro atbildīgās institūcijas, pagājušās nedēļas ziņām no atsevišķām Eiropas valstīm par trombembolijas un līdzīgiem gadījumiem pēc vakcinēšanas vakar klāt nāca jauni, tai skaitā par vienu letālu iznākumu Norvēģijā. Pēc vairākām starptautiskām sanāksmēm nolemts sekot citu valstu piemēram.

Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja

"Te gan uzreiz jāpiebilst, ka veselības sarežģījumi, tai skaitā trombembolijas gadījumi, var tikt novēroti iedzīvotāju vidū dažādu iemeslu dēļ neatkarīgi no vakcinācijas. Patlaban nav izpētīts, vai šos gadījumus izraisījusi vakcinācija."

Latvijā nav apstiprināts neviens gadījums ar līdzīgām blaknēm, taču ir informācija par dabisku organisma reakciju uz vakcīnām, piemēram, paaugstinātu temperatūru, galvassāpēm vai muskuļu vājumu. Tas novērojams gan pēc "AstraZeneca", gan no "Pfizer" un "Moderna" potēm. Tiem iedzīvotājiem, kuri vakcinējušies ar "AstraZeneca" vakcīnu, neesot pamata satraukumam. Tomēr, ja slikta pašsajūta, saglabājas ilgāk par trim dienām, jāvēršas pie ģimenes ārsta.

Vienlaikus arī tiem, kuriem tuvākās nedēļas laikā ir pieraksts uz otro poti, nāksies to atlikt, bet laiks starp devām nepārsniegs ražotāja rekomendācijas.

Lai gan šie jaunumi varētu sēt šaubas sabiedrībā par potēšanos, jo sevišķi ar "AstraZeneca" vakcīnu, Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska pauž, ka pēc rūpīgas gadījumu analizēs uzticībai vajadzētu pieaugt. Ļaut iedzīvotājiem pašiem izvēlēties poti nav plānā.

Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska

"Sabiedrībai būtu jāuzticas profesionāļiem. Mums nav katram ikdienā tādas zināšanas vai kompetences, lai mēs varētu pieņemt lēmumu attiecībā uz vakcīnām tāpat kā, kādu piena paku veikalā izvēlēties."

Vakcīnu piegādes neveiksmes, pošu trūkums, ziņas par risku – tas viss ietekmē sabiedrības noskaņojumu, tāpēc nepieciešams liels skaidrojošais darbs, uzsver ģimenes ārsti.

"Ar bažām domāju par aprīli, kad nāks miljons vakcīnu, bet nebūs cilvēku, ko vakcinēt," bažījas Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.

Atkarībā no Eiropas atbildīgo institūciju atzinuma par "AstraZeneca" Latvijā varētu lemt par kādiem ierobežojumiem konkrētām riska grupām, ja tas būs nepieciešams. Gala slēdziens sagaidāms ceturtdien, 18. martā.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/PAR!")

"Atšķirībā no citām mūsu darbības jomām, kur ir nevainīguma prezumpcija, zāļu drošuma jomā ir pretējais – jāgūst drošticama pārliecība par drošumu, lai turpinātu lietot kādu medikamentu. Vakcinācijas organizācijā es šo uztveru kā pagaidu pauzi."

Pilnībā vakcinēšana Latvijā gan nav apstājusies; ļoti nelielā skaitā turpinās otrās devas vakcinācija ar "Pfizer" un "Moderna" vakcīnām, taču vismaz vairākas dienas ledusskapjos gulēs vairāk nekā 10 000 "AstraZeneca" devu. Līdz tiks lemts par to turpmāko izmantošanu.