Atteikšanās no krievu valodas apguves skolās; vecāki saskata problēmas

Grozījumi Izglītības likumā paredz tiesības skolēniem atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, bet skolām šādā gadījumā ir pienākums nodrošināt iespēju apgūt vācu, franču, spāņu vai kādu citu svešvalodu.

Sociālajā medijā "X" vecāki mudina viens otru nevilcināties un izmantot šo iespēju, taču daudzi ir nobažījušies un teic, ka nomainīt svešvalodu nebūs nemaz tik viegls uzdevums, it īpaši vecākajās klasēs, jo šādos gadījumos – bērns bez priekšzināšanām, piemēram, vācu valodā, – nonāk vienā grupā ar audzēkņiem, kuri šo valodu apgūst kopš ceturtās klases.

Sociālajā medijā "X" Maira raksta: "Mans bērns to būtu uzņēmis ar lielu atvieglojumu, ja vācu valodā nebūtu jāielec pie 7. klases. Paliks mācīties krievu valodu, jo privātskolotāju, kurš vasaras laikā piedzītu līmeni, es neatradīšu."

Bet SANCHABEE raksta: "Dēlam laikam paliksim pie krievu valodas, jo nākamais gads 9. kl., viņš "neieleks" jaunas valodas apguvē. Meita gatava uzsākt 7. kl., apgūstot jaunu valodu."

Turpat Sociālajā medijā "X" SilvijaK raksta: "Septembrī 9. klase. Arī apsveru, būtu no 0 jāmācās. Bet, uztrauc, kas notiks, kad vidusskolās, tehnikumos satiksies šie dažādie līmeņi. Info par tālāko nav. Baigi negribās izdarīt bērnam lāča pakalpojumu. Variants – 9. klasē pabeidz krievu valodu, tālāk pāriet uz citu."

Precīzu datu par to, cik daudzi jau uzrakstījuši vai plāno atteikties no krievu valodas, Izglītības ministrijai vēl nav, taču tās rīcībā esošā informācija liecina, ka līdz šim – skolas nav masveidīgi saņēmušas iesniegumus.

Arī Rīgas 45. vidusskolas direktore TV3 zinām apliecināja, ka aptuveni 20 viņas skolas bērnu no krievu valodas apguves atteicās jau pirms diviem gadiem, bet līdz ar likuma grozījumiem – pagaidām saņemti vien divi iesniegumi.

"Šobrīd ir tā, ka valsts nav paredzējusi papildus stundas vai apguvi, lai šie skolēni, kas nomaina svešvalodu 7. klasē, lai sāktu mācīties no nulles pozīcijas. Tie vecāki, kas vērsās pie manis, mēs izrunājām, ka ir jābūt gataviem, ka jāstrādā daudz pašiem. Jau tagad brīvlaikā jāsagatavojas, lai nav sajūta, ka atnāc un uzreiz pilnīgi sveša valoda," stāsta Rīgas 45. vidusskolas direktore Baiba Neimane.

Skolu direktori apspriedušies, ka šajā situācijā jāmeklē citi risinājumi, bet tas nozīmētu arī papildu izmaksas.

"Teorētiski, ja tas ir, tad tas uz konsultāciju rēķina. Papildus skolotāji varētu darboties, bet tas oficiāli neietilpst mācību plānā. Tas ir papildus," neslēpj Neimane.

"Neaizmirsīsim par to, ka tā ir otrā svešvaloda, līdz ar to absolūti advansēts līmenis visticamāk nebūs arī 8. klasē. Bet, protams, tas nav arguments," saka IZM valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lathere.

Izglītības ministrijā situāciju apzinās, taču uzskata, ka pagaidām skolām pašām jāatrod iespēja atbalstīt bērnus mācību procesā. Un tikai tad, kad būs zināms, cik liels ir atteikumu skaits no krievu valodas apguves, ministrija sola veikt uzlabojumus mācību procesā.

Nākamais mācību gads būs izaicinājums mums, audzēkņiem, skolotājiem, kas māca valodu, kā vienlaikus strādāt ar vairākiem līmeņiem klasē. Skatīsimies, kāds ir pieprasījums un tad attiecīgi, uz mērķdotāciju sadalījumu," stāsta Niedre-Lathere.

Krievu valodu, kā otro svešvalodu apgūst gandrīz pusē Latvijas skolu. Un daļā izglītības iestādēs līdz šim nemaz netika piedāvāta cita alternatīva.