Daļa skolu "norijušas mēli" un nestāsta vecākiem par iespēju atteikties no krievu valodas
Ineta ir viena no mammām, kas izmantojusi Izglītības likuma grozījumos paredzēto iespēju, uzrakstot iesniegumu skolai, jau šogad bērnam atteikt krievu valodu kā otro svešvalodu. Viņas dēls Olaines 1. vidusskolas 9. klasē to vairs nemācīsies. Cer apgūt vācu valodu. Tomēr liels bija mammas pārsteigums, secinot, ka mācību iestāde neuzskata par savu pienākumu informēt vecākus un bērnus par būtiskajām pārmaiņām.
Ineta stāsta, ka Izglītības likuma grozījumu pieņemšanas procesam viņa rūpīgi sekoja kopš šī gada aprīļa. Viņa skaidri atminas datumu – 9. maiju -, kad Saeima trešajā lasījumā pieņēma grozījumus, tā paredzot, ka jau no šī gada septembra Latvijā vecāki saviem bērniem varēs atteikt krievu valodu kā otro svešvalodu. Tās vietā izvēloties citu no skolas piedāvātajām.
Tas Inetai personiski ir ļoti svarīgi. Nu jau vairākus gadus viņa secinājusi, ka krievu valodas stundas Olaines 1. vidusskolā tiek pasniegtas, viņasprāt, kritiski zemā līmenī. Turpināt iesākto būtu "zemē nosviests laiks". Turklāt arī dēls kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā vairs neizjūt motivāciju apgūt konkrēto svešvalodu.
"Mēs dzīvojam latviskā burbulī. Mūsu draugi ir latvieši. Dēls šaubās, vai krievu valodu varēs praktiski lietot, vai turpmākā gada laikā vēl pagūs iemācīties elementāras frāzes. Viņam kā latvietim mācību programma izvirza tādas pašas prasības kā bērniem, kas nāk no krievu vai jauktajām ģimenēm," iemeslus, kāpēc no krievu valodas vēlas atteikties, uzskaita Ineta.
Lūk, uzskatāms piemērs. Olaines 1.vidusskolas vadība uzskata, ja likumi ir publiski pieejami, tad skolai nav jāinformē vecāki. Varu vien piebilst, ka par citu publiski pieejamu informāciju, piemēram, vērtēšanas kritērijiem, skola informē. pic.twitter.com/o8NyaS12YV
— Ineta Valdmane 🇱🇻🇺🇦 (@InetaValdmane) May 31, 2024
Skolas attieksme liek rīkoties
Drīz pēc Izglītības likuma grozījumu izsludināšanas 22. maijā Ineta ar elektroniski parakstītu iesniegumu vērsās Olaines 1. vidusskolā, norādot, ka vēlas savam bērnam atteikt krievu valodu kā otro svešvalodu. Iesniegumu pieņēma. Taču viņa arī secināja, ka mācību iestāde nevienā no saviem saziņas kanāliem – ne e-klasē, ne mājaslapā – vecākus un bērnus neinformē par likuma grozījumiem, un tas viņai šķiet netaisni. Pirmkārt, ierobežots ir atteikšanās termiņš – līdz 21. jūnijam. Bet, otrkārt, skolai noklusējot, bērniem liegta iespēja mācīties ko jaunu.
"Uzrakstīju oficiāli e-klasē, pajautāju, vai plānojat informēt vecākus, ka bērni var atteikties un ka termiņš ir 21. jūnijs. Bet saņēmu atbildi, – ka tas vecākiem jāzina pašiem, jo likumi ir publiski," par notikušo stāsta mamma. Viņasprāt, tas ir tiesiskais nihilisms un sliktas pārvaldības paraugs.
"Kā gan vecāki var izsekot visiem likumu grozījumiem, ja viņiem par to nepastāsta nozares speciālisti? Skolā to visi zina, bet izvēlas noklusēt. Protams, nav iesniegumu, nav arī nekas jādara."
Ineta nolēma rīkoties. Ziņoja atbildīgajai Saeimas komisijai un Izglītības un zinātnes ministrijai par skolas attieksmi, un jau nākamajā dienā ministrija izplatīja ziņu sociālajos tīklos un savā mājaslapā, vēsts tika nodota arī caur sabiedrisko mediju. "Absurdi un skumji reizē. Tas viss bija jādara jau maijā, kolīdz likums tika pieņemts. Vecāki taču nelasa katras izmaiņas Latvijas likumos," vērtē Ineta.
Skolēniem, kuri apgūst vispārējo pamatizglītības programmu, ir iespēja atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves. Iesniegums par atteikšanos skolēna vecākiem jāiesniedz izglītības iestādei rakstveidā līdz 21. jūnijam. Plašāk: https://t.co/QbZCea5nON pic.twitter.com/xU8ePGoXYt
— Izglītības un zinātnes ministrija (@IZM_gov_lv) June 3, 2024
Diemžēl ar Olaines 1. vidusskolas vadību portālam "tv3.lv" sazināties neizdevās. 4. un 5. jūnijā kopumā zvanīts tika 10 reižu pa diviem dažādiem tālruņiem, taču skolas direktoru un vietnieci mācību darbā sasniegt neizdevās. Jāpiebilst, ka abās dienās Latvijā turpinājās arī angļu valodas eksāmens. Arī nosūtītais e-pasts ar jautājumiem palika neatbildēts. Beigu beigās skolas lietvede portālu telefoniski informēja, ka šoreiz skola no "komentāriem atturēsies citu rakstu darbu dēļ".
Nav instrukciju no vadības
Sazinoties ar Olaines 2. vidusskolu, kurā vēsturiski mācījušies mazākumtautību bērni krievu valodā, tās direktore Velda Veinberga norādīja, ka viņa kā skolas direktore no Olaines Izglītības un kultūras nodaļas ir saņēmusi informāciju par izmaiņām likumā, kas paredz iespēju bērniem atteikties no krievu valodas. Tomēr vienlaikus nav bijušas vadlīnijas, kā un vai par šīm izmaiņām ir jākomunicē ar vecākiem.
"Man nebija instrukcijas ne no [Izglītības un zinātnes] ministrijas, ne no pašvaldības, ne no citas augstāk stāvošas institūcijas par to, ka vecāki būtu jāinformē kaut kā īpaši."
Veinberga arī norāda, ka konkrēti Olaines 2. vidusskolā šis jautājums patlaban nav aktuāls.
Jau pērn septembrī, kopš Olaines 2. vidusskola, gluži kā citas mazākumtautību skolas Latvijā, pārgāja uz mācībām latviešu valodā, 1., 4., un 7. klasēs, mācību iestādē kā otro svešvalodu var apgūt spāņu valodu.
"Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka otro svešvalodu skolās vispār nevajag. Ja tā ir viena stunda nedēļā, tad pamatskolas skolēnam nevar iemācīt ne rakstīt, ne lasīt. Daudz vērtīgāk šo stundu būtu atvēlēt angļu vai latviešu valodai," pārliecināta direktore, piebilstot, ka kopš janvāra tiek aizvien meklēts jauns spāņu valodas pedagogs. "Līdz šim saņemti nulle CV."
Portāls "tv3.lv" sazinājās arī ar Olaines Izglītības un kultūras nodaļas speciālisti Sanitu Reinsoni, kura pauda domes viedokli jautājumā par vecāku informēšanu un iespējām atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas Olaines skolās. Speciāliste savu viedokli lūdza nosūtīt saskaņošanai sabiedriskajām attiecībām. To tv3.lv arī izdarīja, bet atbildes vēstulē saņēma vēsti, ka "tekstu neapstiprina" un publicēšanai nepiekrīt.
Vai Rīgas skolas vecākus informē?
Arī Rīgā skolām nav tapušas speciālas vadlīnijas vecāku informēšanai par iespēju atteikties no krievu valodas. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Vispārējās Izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa norādīja, ka vecākiem informācija par grozījumiem Izglītības likumā plaši pieejama publiskajā telpā.
"Nekādu papildu kampaņu vecākiem – atsakieties vai piesakieties otrai svešvalodai! – nepraktizējam. Ja būs atteikuma gadījumi, tad domāsim, kā risināt, lai nodrošinātu bērnam citu, alternatīvu valodas apguvi skolā. Tāda ir komunikācija ar skolām Rīgā."
Departamenta pārstāve arī piebilda, ka jautājumā par skolas iekšējo komunikāciju ar vecākiem, iestādes ir pilnībā autonomas.
Toties skolas par grozījumiem likumā ir informētas klātienē – departamenta sasauktā sanāksmē. Šobrīd, kā norāda Pēterkopa, svarīgi ir zināt par mācību iestāžu spējām nodrošināt alternatīvu svešvalodu, ja bērni to vēlas. Nepieciešamības gadījumā dome ir gatava iesaistīties, meklējot risinājumus, ja skola pati citu svešvalodu piedāvāt nevar. Līdz šim gan šādi pieprasījumi nav saņemti. Cik iesniegumu par atteikšanos no krievu valodas saņemti no vecākiem, Pēterkopa precīzi nevar pateikt, tomēr tādu esot maz.
"Sūdzību no vecākiem par to, ka ir problēmas atteikties no svešvalodas, līdz šim nav bijis. Vecāki zvana un vēlas noskaidrot, ko tas praktiski nozīmē, ja viņi nolemj atteikties. Zvanu nav daudz, un uz visiem atbildam un konsultējam," viņa apliecina.
Savu audzēkņu vecākus par likuma grozījumiem ir informējusi Rīgas Angļu ģimnāzija, pastāstīja direktores vietniece mācību procesā Daina Toropova. "E-klasē esam izsūtījuši skolas ziņojumus un visiem vecākiem tur parādās informācija par iespēju atteikties no krievu valodas. Esam arī aicinājuši klašu audzinātājus vecākiem par to atgādināt," teic Toropova.
Viņa arī norāda, ka ziņojums e-klasē nosūtīts jau maijā, kolīdz izmaiņas tika apstiprinātas. Tāpat Toropova uzsver, ka skola ar šo ziņojumu neaicina vecākus atteikties, bet informē par tādām tiesībām. "Neaģitējam," tā pauž Toropova.
Šobrīd skola saņēmusi četrus iesniegumus par atteikšanos no krievu valodas. Mācību iestāde esot gatava veidot atsevišķas grupas, kur svešvalodas vācu un franču mācīt no nulles. Valodas apguvei gan ar stundu nedēļā nepietikšot, būtu jādomā arī par fakultatīvu papildu stundu. Taču, ja pieteiksies vien četri bērni, papildu mācību stundu īstenot nevarēs, atzīst Toropova. "Ja būs grupiņa ar nulles zināšanām svešvalodā, ir vajadzīgs skolotājs, jo vācu un franču valodas pedagogi jau šobrīd ir pilnībā noslogoti. Jāmeklē kāds no malas," neslēpj vietniece mācību darbā, un pieļauj, ka ar identisku problēmu saskarsies daudzas Latvijas skolas.
IKVD: vecākiem ir tiesības zināt
Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē esošais Izglītības kvalitātes valsts dienests, atbildot uz portāla "tv3.lv" jautājumu, vai skolām konkrētajā gadījumā par vecāku iespējām atteikties no krievu valodas, ir jāinformē vecāki, atbildēja apstiprinoši.
"Informējam, ka izglītības iestādes darbības kontekstā ir nozīmīgi informēt izglītojamos un vecākus par iespējām un izmaiņām izglītības jomā. Tas arī atbilst labas izglītības prakses un labas pārvaldības principiem," atbildes vēstulē pauž IKVD sabiedrisko attiecību vadītāja Jana Veinberga. IKVD arī norāda, ka Izglītības likumā noteiktais paredz vecāku tiesības saņemt no izglītības iestādes informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar bērna audzināšanu un mācībām.
Saeimas Izglītības kultūras un zinātnes komisijā portālam "tv3.lv" atzīst, ka likumprojekts tika virzīts vēlu, proti, tuvojoties mācību gada noslēgumam. "Vairākkārt gaidījām grozījumus no atbildīgās ministrijas. Kad atnāca grozījumi, tad izskatījām. Saprotu, ka mūsu pusē tas varēja notikt ātrāk, bet bija būtiski to paspēt vēl šajā mācību gadā," sacīja komisijas vadītāja Agita Zariņa-Stūre (JV).
Vienlaikus Zariņa-Stūre arī uzskata, ka vecākiem būtu pašiem jāspēj atrast informācija, taču arī kādai no valsts institūcijām bija jārod iespēja ziņu vecākiem nodot. Komentējot Olaines izglītības pārvaldes un skolas norādi, ka nav izdotas instrukcijas un vadlīnijas, kā par šo jautājumu runāt ar vecākiem, Saeimā norāda – šī situācija salīdzināma ar piektās klases stundu: "Piektā klase. Atveram kladi, ceturtajā līnijā no augšas. Mēs nevis esam patstāvīgi, bet mums priekšā pasaka katru lietu, piemēram, lūdzu, šo paziņojiet vecākiem," vērtē Zariņa-Stūre.
Viņa arī akcentē, ka skolu dibinātājs ir pašvaldība, un tieši izglītības pārvaldei par šiem jautājumiem ar skolu būtu jākomunicē, nevis ministrijai vai Saeimai.
"Mums šī problēma ir vairākkārt bijusi, lai pašvaldības neapvainojas. Skolas zvana un jautā par grozījumiem, par kuriem pašvaldību seminārā pirms nedēļas, divām informācija sniegta. Krievu valodas jautājums nav pirmais gadījums, kur ir noticis pārrāvums ķēdē starp dibinātāju un mācību iestādi."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
