Audzēju neizgriež, bet sasaldē. Austrumu slimnīcā demonstrē modernu metodi nieru vēža ārstēšanā
Austrumu slimnīcā šonedēļ notiek līdz šim Baltijā vēl nebijis notikums – starptautiska invazīvās onkoradioloģijas konference, kurā pieredzē dalās vadošie nozares speciālisti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Lekcijām seko arī praktiskās meistarklases – reālas operācijas, kurās ārsti iepazīstina ar modernākām un saudzīgākām metodēm audzēju likvidēšanā.
Invazīvā onkoradioloģija ļauj ārstēt ļaundabīgus audzējus bez nepieciešamības veikt ķirurģisku operāciju. Līdz šim diagnoze "nieru audzējs" bieži nozīmēja visa orgāna izņemšanu un līdz ar to – arī invaliditātes statusa piešķiršanu pacientam. Tagad Austrumu slimnīcā pieejams mūsdienīgu risinājums – audzēja sasaldēšana jeb krioablācija, kas ļauj saglabāt gan pašu orgānu, gan pacienta dzīves kvalitāti.
"Mēs to darbu veicam, iedurot adatu nierē – vienu, divas, dažkārt pat vairākas un piesaldējam šo konkrēto veidojuma zonu. Beigās mums nav pat īsti jāšuj āda. Tie dūrieni ir ļoti, ļoti mazi. Pacientam tas nozīmē, ka jau nākamajā dienā pacients pamet slimnīcu, nedēļas ietvaros pacients atgriežas darba tirgū. Ja mēs salīdzinām ar jebkāda cita veida atvērtu operāciju, atlabšanas laiks ir nedēļas, pat mēneši, un pacients noteikti ir ar fiziskā darba ierobežojumiem vēlāk," stāsta RAKUS Invazīvās radioloģijas nodaļas invazīvais radiologs Artūrs Šilovs.
Vienā no konferences meistarklasēm, kuru klātienē vēroja arī ārsti no Lietuvas un Igaunijas, operācija veikta 68 gadus vecam pacientam – viņam šī ir vienīgā niere. Otra pirms vairākiem gadiem jau izoperēta ļaundabīga audzēja dēļ.
RAKUS Invazīvās radioloģijas nodaļas invazīvais radiologs Nauris Zdanovskis saka: "Sākumā ir precīzi jāiedur, lai būtu tieši tur, kur būtu, tad sākas saldēšana."
Lai to paveiktu, tiek izmantota datortomogrāfija un robotizēta navigācija. Tā ļauj ārstiem darboties ar milimetra precizitāti.
Šobrīd šādas procedūras Austrumu slimnīcā ir pieejamas, pateicoties Nacionālā veselības dienesta inovāciju projektam, ko finansē Eiropas Savienības struktūrfondi. Finansējums paredzēts līdz nākamā gada martam, un to, vai šī metode turpmāk kļūs valsts apmaksātu pakalpojumu, diemžēl atkal rādīs vien laiks.
"Mēs ļoti ceram, pagaidām solījumu ir ļoti daudz, bet mēs vairs neesam tajā vecumā, lai ticētu visiem solījumiem. Mēs esam reta, patiesībā vienīgā valsts Eiropā, kur šīs metodes netiek no valsts puses apmaksātas," norāda Šilovs.
Savukārt RAKUS Radioloģijas centra vadītāja, invazīvā radioloģe Aina Kartovska norāda: "Daudzās jomās Lietuvas kolēģi ir priekšā, tai skaitā arī ar valsts apmaksāto tarifu, jo gan Lietuvā, gan Igaunijā šīs manipulācijas ir jau valsts apmaksātas diezgan sen, mēs vēl uz to ejam."
Lai arī pati procedūra ir nedaudz dārgāka par klasisko ķirurģisko operāciju, ārsti vērš uzmanību, ka kopumā valstij tā ir izdevīgāka – pacientam pēc tās veikšanas nav jāpiešķir invaliditātes statuss, un tiek ietaupīti līdzekļi, kas citkārt būtu jānovirza rehabilitācijai un ilgstošu invaliditātes pabalstu izmaksāšanai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
