Audžuģimeņu kustība Latvijā apsīkst, bet no ģimenēm izņemto bērnu skaits – nemainīgi augsts
Latvijā turpina sarukt audžuģimeņu skaits, un lielakajai daļai bez vecāku apgādības palikušo bērnu ilgāk par pusgadu jāuzturas aprūpes iestādēs, gaidot iespēju atrast piemērotu ģimeni. Kāpēc šī kustība gājusi mazumā? To raidījumā "900 sekundes" skaidro profesionālo audžuģimeņu apvienības "Terēze" valdes priekšsēdētāja Ārija Martukāne.
Būtībā audžuģimeņu skaits Latvijā varētu būt pietiekams, ja vien ik gadu neturpinātos bērnu izņemšana no ģimenēm ar vienpersonisku lēmumu, norāda Martukāne.
Vienpersonisks lēmums nozīmē, ka bērnam viņa ģimenē ir veselību un pat dzīvību apdraudoši apstākļi, līdz ar to viņam vairs nav vēlams tajā atrasties. Un ik gadu ar šādu lēmumu no savas bioloģiskās ģimenes tiek izņemts apmēram tūkstotis bērnu.
"Tendence sarukt audžuģimeņu skaitam ir tāpēc, ka šie bērni vairs neatgriežas savās bioloģiskajās ģimenēs. Viņi paliek audžuģimenē, kas galu galā paliek kā piespiedu adoptētājs, jo bērns tajā aug līdz 18 gadiem," skaidro Martukāne.
Patlaban Latvijā ir ap 600 audžuģimeņu, bet 100 no tām jaunus bērnus vairs neuzņem.
Apvienība "Terēze" veikusi arī aptauju, kurā parādās – vairāk nekā ceturtā daļa audžuģimeņu domā, ka ir uzņēmušas pēdējos bērnus un varētu arī turpmāk izbeigt rūpēties par jauniem bērniem. Bet puse no šīm ģimenēm par šādu iespēju domā vispār.
"Pirmajos gados, kad attīstījās audžuģimeņu kustība, diezgan liels procents bērnu atgriezās pie savas ģimenes. Tagad tie ir reti gadījumi. Tas ir satraucošākais, ka sociālais darbs mums Latvijā kaut kur ir apstājies," norāda Martukāne un uzsver: "Ja šis skaitlis – 1000 [no ģimenēm izņemto bērnu gadā] – nemainās gadu desmitiem, kaut kas nav kārtībā."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
