Uz saturu

Plānots īstenot plašu studiju modernizāciju – studentiem būs plašākas iespējas

Līdz 2029. gada beigām Latvijas augstskolās un koledžās plānots īstenot plašu studiju modernizāciju. Piecu gadu laikā paredzēts ieviest vienotu sistēmu, kurā visas augstskolas varēs dalīties ar studiju kursiem, materiāliem, mācību resursiem un citu informāciju.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Šobrīd Latvijas augstskolu digitālās sistēmas un datubāzes ir sadrumstalotas. Katrai ir savi risinājumi, kuri dažkārt pat pašu augstskolas iekšienē nav savstarpēji salāgojami. Tagad gan piecu gadu laikā plānots izstrādāt vienotu IT sistēmu un datubāzi, kurā ar visu iespējamo informāciju un studiju resursiem varēs apmainīties visas Latvijas augstskolas un koledžas.

Jānis Paiders
Izglītības ministrijas valsts sekretāra vietnieks

"Mēs runājam par pilnu spektru, par materiāliem, par dažādiem mācību resursiem, informāciju par dažādiem kursiem, informāciju par tur iesaistīto personālu un to visu unificēt. Jo Latvija ir pārāk maza valsts, lai mums katrā augstskolā būtu savi, un vēl savā ietvarā, atsevišķi risinājumi."

Kāds no kopīgas sistēmas būs labums studentiem? Ministrijā saka, ka tādu būšot daudz, un kā galveno min to, ka vienota sistēma studējošajiem došot iespēju veidot savas studiju programmas, kursus izvēloties arī no citām augstskolām, tai skaitā citās Eiropas valstīs.

Jānis Paiders
Izglītības ministrijas valsts sekretāra vietnieks

"Jo šobrīd tās iespējas ir ierobežotas, studentam būs iespēja ne tikai savā augstskolā, fakultātēs apgūt dažādus kursus, bet arī starp augstskolām."

Arī pašās universitātēs uzskata, ka ieguvumu netrūkst.

Tālis Juhna
Rīgas Tehniskās universitātes rektors

"Mēs stiprinām arī to, ka šīs programmas, kas mums ir Latvijā, tajās mēs varam piesaistīt labākus pasniedzējus, mēs varam piesaistīt starptautiskus studentus vairāk un tādā veidā mēs veicinām arī savu konkurētspēju."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Aigars Pētersons
Rīgas Stradiņa universitātes rektors

"Radot šādu kopēju datubāzi vai kopīgu datubāzi zinātnisko datu uzkrāšanai, kas atļautu pētīt pētniekiem Latvijā vai sadarbojoties ar ārvalstu zinātniekiem. Es domāju, ka šāda digitalizācija un mākslīgā intelekta administrēšana pavērs fantastiskas iespējas, lai mēs uzreiz būtu nākamajā attīstības līmenī."

Tomēr solis nākamajā līmenī maksā, un ne maz. Kopumā piecos gados, lielākoties tērējot Eiropas fondu naudu, šajā modernizācijā plānots ieguldīt 33,4 miljonus eiro.

Anda Čakša
izglītības ministre, "Jaunā Vienotība"

"Mums ir mācībspēki, kuri saka, ka gribētu lielāku atalgojumu, mums zinātne saka, ka trūkst finansējuma, bet mēs tai pat laikā IT uzņēmumiem šo naudu novirzām. Ziniet, ir tā, ka mēs varam šo izmaksāt algās un nākamajā gadā būt tajā pašā vietā, kur esam. Jā, mēs varam to naudu sadalīt šodien un paēst desmaizi, bet pēc diviem gadiem domāt atkal, ko ēdīsim un varam paskatīties, kā šī investīcija mums dos ieguvumu."

Ministrijā norāda, ar ieguvumiem tā domā arī to, ka šāda sistēma samazinās administratīvo slogu un tā izmaksas. Šobrīd mūsu augstākās izglītības iestādēs šim mērķim vien tērē miljonos eiro mērāmas summas ik gadu, tādēļ šīs investīcijas jau dažos gados atmaksāšoties.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm