Austrumu slimnīcā pieejama inovatīva metode bīstamu sirds lēkmju ārstēšanai
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā pirmo reizi Latvijā pacientiem ar smagu sirds ritma palēnināšanos izmantota inovatīva ārstēšanas metode. Tā saucas kardioneiroablācija. Tā ļāvusi jau diviem cilvēkiem, kurus iepriekš nereti piemeklēja smagas lēkmes un bezsamaņa, būtiski uzlabot dzīves kvalitāti.
Smagas sirds bradikardijas lēkmes nozīmē, ka sirds kādu brīdi sitas bīstami lēni – tik lēni, ka organisms vairs nesaņem pietiekami daudz asiņu un skābekļa. Cilvēkam var pēkšņi sareibt galva vai pat iestāties bezsamaņa.
Šādas lēkmes var uznākt negaidīti un ilgu laiku palikt neatklātas, jo ikdienas izmeklējumos sirds ritms miera stāvoklī ir normāls. Iemesli, kāpēc cilvēki šādas lēkmes piedzīvo arī var būt dažādi.
63 gadus vecajai Jeļenai ceļš līdz īstajai diagnozei bijis sarežģīts – bezsamaņas epizodes viņa piedzīvojusi trīs gadu garumā. Tās, kā norāda ārsti, iespējams, sākušās pēc vīrusa infekcijas pārslimošanas.
"Es nevarēju ceļot ar mazbērniem, jo man bija galvas reiboņi, man bija bail viņu klātbūtnē noģībt, viņus pārbiedēt, tāpēc es vienmēr atteicos ceļot. Nebraukāju ar sabiedrisko transportu, jo bija bail, ka pēkšņi paliks slikti," saka Jeļena.
Ārstu rokās sieviete nonāca vien šī gada augustā. Sākumā par sevi lika manīt sāpes mugurā, ar kurām Jeļena mēģināja tikt galā pati, līdz kādā brīdī veselības stāvoklis strauji pasliktinājās.
"Kad man sāka atteikt rokas, meita mani atveda uz Gaiļezeru. Mani pieņēma, izmeklēja un ievietoja nodaļā – sāka pamatīgu izmeklējumu un tad atklājās – problēma ir sirdī. Iepriekš, kad gāju pie kardiologa un taisīju kardiogrammas, nekas neliecināja par problēmām ar aritmiju, bet tad mani pieslēdza pie lielajiem aparātiem, kuros konstatēja smagu bradikardiju. Tagad ir labāk, nu jau mēnesi kopš operācijas man nav galvas reiboņu, nav panikas, šodien uz slimnīcu atbraucu pati," saka Jeļena.
Jeļena ir viena no diviem pacientiem, kurai Austrumu slimnīcā pirmo reizi Latvijā veikta kardioneiro ablācija. Tā ir mazinvazīva procedūra, kuras laikā ārsti ar plānu katetru caur asinsvadiem nonāk līdz sirdij un ar kontrolētu radiofrekvences karstumu "neitralizē" pārlieku aktīvos nervu punktus, kas dod sirdij signālu sisties pārāk lēni.
Vienkāršoti – problemātiskās nervu šķiedras tiek precīzi piededzinātas, lai tās vairs nepārtraukti nebremzētu sirds darbību. Rezultātā sirds atgūst normālu ritmu, vairs bīstami nepalēninās un cilvēks nezaudē samaņu.
"Provocējošie momenti varētu būt dažādi – parasti ir stress. Man bija viens pacients, kuram tieši lidošana ar lidmašīnu kā pasažierim izsauca tādas lēkmes, ka viņam stājās sirds un līdz šim vienīgā iespēja tādiem pacientiem palīdzēt bija implantēt kardiostimulatoru – tā ir izplatīta operācija, kuru veic Latvijā nu jau četros centros. Tūkstošiem tās operācijas tiek veiktas, bet tas ir aparāts, tie ir elektrodi, kuri ir ielikti sirdī, bet šobrīd mēs runājam par pacientiem, kuriem tā problēma ir izsaukta ar nervu sistēmu aktivāciju pataloģisku un ļoti bieži tie ir gados jauni pacienti."
"Ģīboņiem var būt ļoti dažādi cēloņi, sākot ar labdabīgiem ģīboņiem līdz spiedienam, kad krītas, noģībst cilvēks vai arī ir aritmijas. Lai to atšķirtu, mēs kopā ar aritmologiem veicam dažādus izmeklējumus, mēs sagrupējam un no tā arī izriet atbilstoša ārstēšana."
Austrumu slimnīca plāno šo pieeju attīstīt arī turpmāk, izveidojot ciešu sadarbību starp kardiologiem un neirologiem, lai pacientiem ar šādām problēmām palīdzētu ātrāk un tepat Latvijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
