Avarējušā "Ecolines" autobusa pasažieri nebija piesprādzējušies. Vai būtu jāievieš sankcijas?
Pēc pirmdien, 19. augusta, notikušās autobusa avārijas Lietuvā, aktualizējies jautājums par drošības jostu izmantošanas kultūru Latvijā. Cilvēki starppilsētu autobusos joprojām kūtri sprādzējas, bieži neizprot savainošanās risku ceļu satiksmes negadījuma rezultātā. Kā veicināt cilvēku izpratni un mainīt ierūsējušos paradumus nesprādzēties, skaidroja TV3 Ziņas.
Prasība lietot drošības jostas autobusos, kuri ar tādām aprīkoti, Latvijā ieviesta jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, taču izrādās, ka šādu praksi piekopj tikai neliela daļa pasažieru.
Tas apstiprinājies arī pirmdienas autobusa avārijā, kas notika Lietuvā. Pēc negadījuma pasažieri stāstīja – neviens no viņiem nebija piesprādzējies.
Latvijā atgādināt par drošības jostas izmantošanu nav šofera pienākums. Autobusa vadītājs Vilnis stāsta, viņaprāt, nav iespējams visiem braucējiem izsekot.
"Grūti jau ir to izdarīt, viņi jau zina, ka ir jāpiesprādzējas. Viņš atnāk apsēžas, es taču nestaigāšu skatīties, vai piesprādzējies – par to es nevaru atbildēt. Izstaigāt to sākumu, ok, piesprādzējušies, bet vai man pēc katras pieturas skriet skatīties? Tas nav reāli. Likt es varu, viņi to izdarīs. Bet tāpat arī teiks: mēs jau tepat kāpsim ārā, kam vajag?"
Ja drošības jostu lietošana automašīnās jau kļuvusi par ieradumu, tad starppilsētu autobusos vērojama gluži cita situācija. "Cilvēku psiholoģiju grūti mainīt, jo, ja pats nepiedzīvo kādreiz, tad viņu pārliecināt ir grūtāk," atzīst Līna, pasažiere. Bet Kārlis saka, ka sprādzējas, tikai braucot automašīnā. "Kāpēc tā? Mašīnā ir pāri visām krūtīm, te ir tikai pāri gurnam. Man nav ērti vienkārši," teic Kārlis.
Aptaujāto pasažieru vidū ir arī labās prakses piemēri. Piemēram, Aisma stāsta, ka piesprādzējas vienmēr.
"Kādreiz to nedarīju, bet tagad daru tiešām vienmēr. Tāpēc, ka esmu bijusi ārzemēs, tur vienmēr atgādina un vispār autobusi nekustas. Un tāds īpašs arī mums Valmieras autobusa šoferītis, viens tāds Edgars Zaķis, brīnišķīgs šoferītis, viņš mūs tā kā vienmēr mūs ir pamudinājis."
Tikmēr Ceļu satiksmes drošības direkcijā uzsver vēl vienu tendenci – veikti novērojumi un secināts, – nesprādzējas ne vien pasažieri, bet bieži arī paši šoferi. Satiksmes drošības eksperts uzskata – iespējams, jāvienojas par bargākām sankcijām.
"Galu galā autobusos ir arī drošības kameras daudzos, kur nu var paskatīties, vai tajā reisā tiek lietota šī drošības josta vai netiek. Sasistas sejas, sasisti krūškurvji, lauzti deguni, citas ļoti tipiskas traumas, kas ir no ļoti straujas atsišanās pret priekšā esošajiem priekšmetiem – tās sekas ir traģiskas. Ja es iesēžos autobusā un redzu, ka man tā josta ir, tad kāpēc man to neuzlikt? Argumenti – man traucē un vēl kaut kas, nu tās ir muļķības."
Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti autobusi. Tomēr tāpat kā pērn cietušo skaits šādās situācijās ir liels. 2023. gadā tie bijuši 120 cilvēki, no kuriem viens miris. Šogad tie ir jau 73 cietušie un viens bojāgājušais, liecina Valsts policijas statistika.
Arī Autotransporta direkcijā uzsver – piesprādzēties ir katra pienākums, pirmkārt, pret sevi pašu.
"Tā vairāk ir tāda nevērīga attieksme – uzlikt uz kāda cita šo pienākumu. Reģionālos autobusos diezgan daudz pārvadātāju to arī dara – monitoros vai kur citur mēģina atgādināt pasažieriem par sprādzēšanos, bet tik un tā vienmēr jāpaskatās pašam uz sevi."
Lai arī mirstība no transporta negadījumiem Latvijā samazinās, rādītāji joprojām ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā. Vienīgais veids, kā sevi pasargāt no ievainojumiem vai pat nāves ceļu satiksmes negadījuma rezultātā, ir radinot sevi sprādzēties ne vien automašīnās, bet arī autobusos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
