Avārijas izraisa ne tikai dzērājšoferi – eksperti analizē smagus negadījumus uz Latvijas ceļiem
Smago avāriju vaininieki ir ne tikai dzērājšoferi un ātruma pārsniedzēji, bet tikpat bieži vainojama nedroša ceļu infrastruktūra un arī gājēju neuzmanība. Tie ir galvenie secinājumi, noslēdzoties negadījumu vietu izpētes pilotprojektam. Vietas uzlabojumiem ļoti daudz – sākot no sabiedrības izglītošanas, beidzot ar fizisku ceļu pārbūvi.
Pērn pavasarī sāktā pilotprojekta, kura laikā ekspertu grupa speciāli devās uz smagu avāriju vietām, mērķis bija saprast ne tikai konkrēto avārijas iemeslus, bet gan atrast plašākas kopsakarības to cēloņiem. Izpētot gandrīz 70 negadījumu, galveno vaininieku topā izvirzās jau zināmās grupas – dzērājšoferi un ātruma pārsniedzēji, lielākoties kombinējot abus šos pārkāpumus. Taču mazāka uzmanība līdz šim pievērsta bīstamiem apdzīšanas manevriem un gājējiem.
Viena no hipotēzēm, ko esam izvirzījuši, ka ir tiešām šī lielā pašpaļāvība vieglo automobiļu vadītāju vidū, ka citi viņus palaidīs, bet joks ir tas, – ja vieglais pretī nākošais var pabēgt malā, tad autobuss vai kravas auto to nevar izdarīt
Pētnieki arī vērš uzmanību ne tikai dzērājšoferu, bet arī gājēju atbildību – tie ne tikai nelietojot atstarotājus, bet bieži pa ceļu pārvietojas žvingulī.
"Piemēram, decembrī bija 6 bojāgājušie Latvijas teritorijā, visi bija gājēji. Un lielākā daļa šo gājēju bija alkohola reibumā. Tad varbūt ir tas skatījums jāpaplašina, ka runājam ne tikai autovadītājiem, bet vairāk jārunā arī par gājējiem un citiem satiksmes dalībniekiem," saka Irbītis.
Balstoties uz pētījumā atklāto, daudzās avāriju vietās "Latvijas Valsts ceļi" jau varējuši mainīt horizontālos marķējumus, piemēram, liedzot apdzīšanu, vai sakārtojuši aizaugušas ceļmalas, kas ietekmē redzamību.
Sarežģītāk ir ieviest pietiekami ātri ierosinājumus slēgt kādus pieslēgumus, atrast citu vietu vai garākos posmos likt papildu apgaismojumu. Tas ir daudz finansiāli ietilpīgāk un prasa vairāk laika, un tur vienmēr būs jāsabalansē prioritātes starp vēl kāda auto ceļa uzlabošanu, kur ir kritisks asfalts vai sliktas kvalitātes grants ceļš, salīdzinot ar tiem pasākumiem, kas veicami jau esošo ceļu drošības uzlabošanai.
Smago avāriju vietu apsekošanu turpmāk plānots nodrošināt pastāvīgi, ne tikai kā pilotprojektu. Taču – vai un kādā apmērā izdosies uzlabot ceļu infrastruktūras stāvokli, pagaidām grūti pateikt, jo Eiropas fondu nauda autoceļu pārbūves projektiem, kuru līdz šim gadu desmitiem esam izmantojuši, nākošajā plānošanas periodā vairs neesot paredzēta.
Dažādiem profilaktiskiem pasākumiem, ar mērķi uzlabot drošību uz ceļiem, satiksmes ministrija šogad atvēlēs trīs miljonus eiro. Liela daļa līdzekļu piešķirta iekšlietu dienestiem, piemēram, VUGD iegādāsies jaunas ierīces avāriju apstākļu fiksēšanai, Valsts policija pirks jaunus dronus, automātiskus auto numurzīmju nolasītājus, eksprestestus narkotiku klātbūtnes noteikšanai un citas lietas.
Virkne iestāžu plāno īstenot arī informatīvās kampaņas par bērnu un jauniešu iekļaušanu satiksmē, drošības jostu lietošanu autobusos un tamlīdzīgi.
Ceļu satiksmes drošības direkcija šodien arī prezentēja plānu paaugstināt soda punktu skaitu par ātruma pārsniegšanu, apdzīšanas pārkāpumiem, telefona lietošanu braucot un citiem pārkāpumiem, taču šo ieceri atbildīgie pagaidām atlika, solot sākotnēji izdiskutēt iekšēji.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
