Bažas, ka profesionālie tehnikumi netaisnīgi prasīs latviešu valodas eksāmena sertifikātu

Centralizētais eksāmens latviešu valodā mazākumtautību skolu 9. klašu skolēniem nav obligāts, tas ir pēc brīvprātības principa. Pie eksāmenu galdiem trešdien sēdušies 1869 skolēni. Tas ir divas reizes mazāk nekā, ja eksāmens būtu obligāts visiem.

Piemēram, Rīgas 88. vidusskolā, kur mācās krievu bērni, no 105 devītklasniekiem eksāmenu latviešu valodā kārtoja 13. Motivācija? Paši skolēni un viņu vecāki vēlējušies objektīvi pārbaudīt latviešu valodas prasmju līmeni un ko vēl noteikti vajag uzlabot.

"Man bija ļoti viegli, ātri uzrakstīju, un vairs nebija, ko tur darīt," stāsta Rīgas 88. vidusskolas skolnieks Daniels.

Savukārt Artūrs pauž: "Kā teica vecāki, labāk saņemt kategoriju te, nekā pēc tam to darīt citā vietā. Es kā cilvēks, kurš sen jau zina latviešu valodu, man nebija grūti. Bija pašam interesanti, cik labi es to valodu zinu."

Tikmēr Rīgas 88. vidusskolas skolniece Daniela atzīst: "Eksāmens man palīdz tehnikumā, kurā es vēlos iestāties."

Vaicāta, vai tehnikums prasījis, ka nepieciešams šis eksāmens, Daniela atbild, – jā.

Un tieši tas mulsina skolēnus, rada apjukumu viņu vecākiem, – skaidro 88. vidusskolas direktore Ņina Labada. Covid-19 krīzes dēļ neviens profesionālais tehnikums vai ģimnāzija nedrīkst pieprasīt latviešu valodas centralizēto eksāmenu no mazākumtautību skolu devīto klašu beidzējiem.

"Tā arī pateica, ka būs priekšrocība tiem, kuriem būs latviešu valodas eksāmens. Prasa – ja mūs neuzņems, ko darīt? Es saku, – valstī ir viens likums un prasības vienotas. Jums nedrīkst prasīt eksāmenu. Ja tas ir atcelts, tad atcelts. Diemžēl vienā otrā vietā to vēl prasa," atklāj Labada.

Ja tehnikumi tā rīkojas, tad tas ir pretlikumīgi un par to jāziņo, – uzmanību vērš Valsts izglītības satura centrā, vēlreiz akcentējot, – latviešu valodas eksāmens devīto klašu skolēniem ir brīvprātīga izvēle.

"Tas nekādā gadījumā nav nosacījums ne diploma iegūšanai, ne tālākām mācībām," saka Valsts izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks.

Kopumā mazākumtautību skolu beidzējiem latviešu valodas līmenis būtiski uzlabojies. Vairs neesot statistiku atšķirību, ka mazākumtautību skolēni mazāk iestātos labās ģimnāzijās vai profesionālajos tehnikumos nekā latvieši.

Catlaks stāsta: "Latviešu valodas apguves līmenis, kā liecina eksāmenu rezultāti, ir labs, un tam ir tendence statistiski uzlaboties pa gadiem, jo 7.-9. klašu posmā vairums priekšmetu tiek mācīti latviešu valodā. Cilvēki novērtē vajadzību pēc latviešu valodas, ņemot vērā liela daļa mazākumtautību skolēnu pēc 9. klases iestājas un sekmīgi mācās prestižās valsts ģimnāzijās. Skaits ir ļoti liels."

Mazākumtautību 9. klašu skolēnu šodien nokārtotā latviešu valodas centralizēto eksāmena sertifikātu pielīdzinās valsts valodas prasmju apliecībai. Tas var noderēt, arī piesakoties darbā. Taču virs 90% mazākumtautību jauniešu nepamet mācības darba dēļ, un turpina vidusskolas un profesionālo izglītību.