Bažas par alkohola plašo lietošanu sabiedrībā; tiek plānoti profilakses pasākumi

Latvijā pēc alkohola patēriņa uz vienu iedzīvotāju pārsniedzam gan Eiropas, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidējo rādītāju. Tendence negatīva. Proti, patēriņš tikai pieaug.

Pēc jaunākajiem datiem, Latvijā vidēji ikviens iedzīvotājs vecumā no 15 gadiem patērē aptuveni 12 litrus absolūtā alkohola gadā. Šie skaitļi pamatīgas galvassāpes rada Veselības ministrijai. Alkohola patēriņu Latvijā jau mēģina iegrožot ar akcīzes nodokli, reklāmas ierobežojumiem un citiem paņēmieniem, taču, lai mēģinātu problēmu apcirst saknē, radīts profilakses pasākumu plāns alkohola un narkotiku lietošanas mazināšanai.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) to prezentējis kolēģiem valdībā, ieskicējot sūru pašreizējo situāciju. Par panākumu būs uzskatāms jau tas, ja apreibinošu vielu lietošanas izplatība līdz 2025. gadam vienkārši pārstās pieaugt. Aplēsts, ka vecumā no 15 līdz 64 gadiem 40% iedzīvotāju uzskatāmi par riskantajiem alkohola lietotājiem.

"Ja iedzeršanas reizē tiek lietots vairāk nekā par 60 gramiem tīra alkohola, tā tiek uzskatīta par riskantu lietošanu. Pārtulkojot saprotamākās vienībās, vairāk par 150 gramiem stiprā alkohola vai vairāk par pusi pudeles vīna. Lūdzu, padomājiet paši, ko jūs vakar vai nedēļas nogalē darījāt un izdariet secinājumus," saka Pavļuts.

Bažas raisa arī jauniešu attieksme pret šīm lietām. 15-16 gadu vecumā alkoholu pamēģinājuši 90% Latvijas skolēnu, bet marihuānu – ceturtā daļa.

Veselības ministrijas plāns paredz dažādus izglītojošus pasākumus, jo sevišķi jauniešiem un viņu vecākiem, atkarīgo ārstēšanu, viņu atgriešanu sabiedrībā un sociālo palīdzību. No praktiskākām lietām var minēt, piemēram, atbalsta tālruni atkarīgajiem.

"Pavļuta kungs pieminēja Labklājības ministriju un Nodarbinātības valsts aģentūru. Mēs redzam, ka liela daļa ir ilgtermiņa bezdarbnieki. Tur diemžēl viena liela daļa ir ar stirpām atkarībām un nekādu motivāciju atgriezties darba tirgū," teic labklājības ministrs Gatis Eglītis (K).

Starp Veselības un Labklājības ministrijām jau panākta vienošanās pašvaldību atbildīgajos dienestos ieviest tādu kā sociālo mentoru, kurš strādātu tieši ar jauniešiem šajos jautājumos.

Sarēķināts, ka plāna īstenošana trijos gados izmaksātu aptuveni 11 miljonu eiro. Par šīs naudas piešķiršanu lems, veidojot valsts budžetu.