Bērniem ar invaliditāti mazas izredzes atrast audžuvecākus

Jā, tiem, kas nezina, šķiet, ka bērnus ar invaliditāti neviena audžuģimene neņem, taču tā gluži nav. Arī mūsu audžuģimenē no dzimšanas septītās dienas aug bērns ar invaliditāti, kuru esmu paņēmusi aizbildnībā. Nu jau 13. gads bērnam, arī sāku uztraukties, ko darīsim, kad būs 18.

Nav jau tā, ka neviens neņem slimos bērnus. Arī manā audžuģimenē no dzimšanas aug bērns ar īpašām vajadzībām. Bez šaubām satraukumu rada neziņa, kas ar šo bērnu notiks pēc pilngadības sasniegšanas, jo patreizējā valsts politika liek saprast, ka 18 gadu vecumā tā vai tā šiem bērniem vienīgā dzīves perspektīva būs sociālās aprūpes centrs, jo neviens pagaidām nav domājis, ko darīt ar šādiem bērniem, kad viņi vairs neatbildīs audžuģimenes statusam.

Labrit. Manā ģimenē kopš 1men. vecuma aug 2 bērni ar ipašam vajadzibām kurus ,, māte dzegūze,, pameta un neinteresējas par viņiem. Esmu prieciga , laimiga , ka berni aug ģimene ,ka speju viņiem dāvat to milestibu, kura mātei pietruka. Ja valdiba vairak atbalstis gimenes , kuras velesies nemt aprupe bernus, domāju , ka tas viss izdosies. Novelu visiem , visiem atrast to sirds siltumu , ko nespej dot istie vecāki!