Siltajā laikā bērnu traumu skaits pat trīskāršojas, akcentē mediķi. Turklāt lielu daļa no traumām bērni gūst šķietami drošākajā vietā – savās mājās. Tikmēr operatīvie dienesti ar bažām sagaida 15. maiju – peldsezonas sākumu, tādēļ vēlreiz akcentē, – vecākiem par savas atvasēm ūdenstilpju tuvumā ir jāuzmana īpaši rūpīgi.
Eksperti norāda, ka siltajā laikā aicina izvēlēties oficiālās peldvietas, jo tur bez pašu piesardzības par vecāku un bērnu drošību rūpēsies arī glābēji. Kopā ar bērniem vienmēr jāizvēlas peldvietas, kurās strauji nekļūst dziļš, vietas, kur nav spēcīgas straumes. Eksperti gan atgādina, ka par draudu jāuzskata jebkura ūdenstilpe, arī piemājas dīķis.
"Ja mēs atpūšamies pie ūdens ar bērniem, tad tā nav atpūta, tas ir dubults darbs faktiski. Ja mēs atpūšamies vieni paši, to var nosaukt par atpūtu. Bet, ja ir bērni, tā nav atpūta. It īpaši, ja ir mazi bērni, viņi ir nepārtraukti jāpieskata, un šādi gadījumi nav pieļaujami, kad atstāj bērnu, bet paši aiziet projām," uzsver RPP Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes galvenais speciālists Jānis Skrims.
Arī mediķu aicina par bērnu drošību neaizmirst mājās. To pieredze liecina, ka trīs no četrām bērnu traumām gūtas tieši mājsaimniecībās. Traumas ir dažādas un var būt ļoti smagas. Biežākās traumas ir dzīvnieku kodumi, dažādi sasitumi. Vasaras sezonā netrūkst arī apdegumu traumu.
"Es aicinātu atcerēties vienu senu patiesību – karsts priekšmets izskatās tieši tāpat kā auksts. Un klasiski ir tā, ka šis iekurinātais mangals ir kaut kur nolikts, bet tas mazais bērns tur apkārt skrien. Viņš zina, ka tur tiek cepta gaļa, viņš pieskrien klāt un ar rokām pieskaras, un tajā brīdī viņš sekundes simtdaļā ir apdedzinājis ne tikai ādu, bet arī visus dziļākos audus.
Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pirms siltā laika iestāšanās aicina ar bērniem pārrunāt visus drošības jautājumus. Labā prakse būtu to darīt vismaz divas reizes gadā. Bērniem jāatgādina, ka nedrīkst viens pats doties peldēt, vienmēr vecākiem jāziņo par savu atrašanās vietu, nedrīkst staigāt pa pamestām vai bīstamām ēkām. Svarīgi ir bērnam iemācīt, kā rīkoties, kad palīdzība tiešām vajadzīga.
"Ja ir noticis nelaimes gadījums, noteikti ir jāzvana 112. Par to nav jābaidās, par to viņi netiks sodīti. Lai gadījumos, kad notiek nelaimes gadījums, atvases droši zvana un stāsta mums par savu nelaimi. Noteikti ir jāpastāsta, kādos gadījumos var zvanīt uz 112. Tie ir gadījumi, kad noticis vai notiek ugunsgrēks, kādam ir nelaime, kaut kur iekritis vai slīkst, jebkas, kas ir saistīts ar nelaimes gadījumiem," norāda VUGD Rīgas 1. daļas komandieris Agris Asups.
Glābēji arī atgādina, ka bez drošības pasākumiem ārā ar bērniem arī jāpārrunā, kā par drošību rūpēties iekštelpās, lietojot sadzīves tehniku un dažādas elektroierīces.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
