Bezmaksas menstruālās higiēnas preču ieviešana skolās ne visur norit tik gludi kā cerēts
Kopš janvāra visām Latvijas izglītības iestādēm ir pienākums nodrošināt meitenes ar bezmaksas menstruālās higiēnas precēm. Šādu lēmumu pērn pieņēma valdība, reaģējot uz aprēķiniem, ka Latvijā katra sestā meitene regulāri kavē mācību stundas vai pat dienas, jo viņām šādas higiēnas preces nav pieejamas. Lai arī kopumā skolas šos jauno uzdevumu izpilda, tomēr viss neesot tik gludi, kā bija iecerēts.
Valsts apmaksātas higiēnas preces skolām ir bijis jānodrošina jau visu iepriekšējo mācību semestri, un šodien pirmajos secinājumus, kā izglītības iestādēm veicies ar šī uzdevuma izpildi, dalījās Saeimas nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijā. Šobrīd kā galvenā problēma iezīmējas fakts, ka vairumā skolu meitenēm ar lūgumu pēc paketes vai tampona nākas vērsties pie skolas medmāsas, nevis šīs higiēnas preces ir pieejamas labierīcībās, līdzīgi kā tualetes papīrs vai ziepes.
"Katram ir ļoti individuāla šī te iekšējā sajūta, cik mēs drosmīgas esam, lai dotos pie medmāsiņas un jautātu, ka man, lūk, ir vajadzība. Līdz ar to mēs izslēgtu šo te neērto situāciju, radot lielāku drošību, to izmantot un saņemt tad, kad man tas tiešām ir vajadzīgs, un nepopularizējot, nedalot šo situāciju ne ar vienu citu."
Saskaņā ar Izglītības ministrijas aprēķiniem Latvijas skolās mācās 80 tūkstoši meiteņu vecumā no 11 līdz 19 gadiem. Sākotnējie aprēķini liecināja, ka valstij, veicot higiēnas preču iepirkumu, gadā tas izmaksātu gandrīz divarpus miljonus eiro, tomēr praksē izrādījies, ka šim nolūkam nepieciešams daudz mazāks finansējums.
"Tas ir atkarīgs no skolas, no skolas vadības un arī līdzekļiem, kas ir pieejami, un mēs aprēķinājām šos absolūti nelielos līdzekļus, kas ir vajadzīgi, tie ir apmēram 300 tūkstoši gadā uz visām Latvijas meitenēm, lai viņām būtu šis komforts. Kā minimums uz meiteni ir vajadzīgas piecas paketes mēnesī, jo vienai to nevajag vispār, otrai vajag vairāk, un tad tas izlīdzinās."
Aptauju dati liecināja, ka katra sestā meitene regulāri kavē stundas vai pat mācību dienas, jo viņai dažādu iemeslu dēļ nav pieejamas paketes vai tamponi. Turklāt daļa norādījusi, ka nav līdzekļu to iegādei.
"Un tad mēs pajautājām šīm meitenēm, jums nav šī produkta, bet ko jūs izmantojat? Tad bija meitenes, apmēram 20% pateica, ka regulāri ir lietojušas, piemēram, lupatas vai tualetes papīru, lai kaut kā šo kompensētu. Un nav jābūt ārstam, lai saprastu, kāpēc šis īsti nestrādā, kādu diskomfortu tas var radīt meitenēm, nemaz nerunājot par veselības implikācijām, kairinājumu un iekaisumu."
Šogad arī Latvijas Universitāte piedalījās pilotprojektā, brīvpieejā nodrošinot higiēnas preces sieviešu labierīcībās, secinot, ka arī augstskolu vidē ir liels pieprasījums pēc bezmaksas paketēm un tamponiem.
"Šī vajadzība nepazūd, kad skolnieces kļūst par studentēm, un arī ne tad, kad studentes kļūst par darbiniecēm. Studenti ir viena no finansiāli apdraudētākajām sabiedrības grupām, tāpēc arī šāds finansiālais atbalsta punkts arī studentēm ir svarīgs."
Savukārt dažas Latvijas pašvaldības pēc savas iniciatīvas pašas spērušas vēl nākamo soli uz priekšu un higiēnas preces meitenēm nodrošina arī mākslas, mūzikas un sporta skolās, kā arī interešu izglītības centros.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
