Biežākie nevakcinēšanās pret Covid‑19 iemesli – vēlme nogaidīt un plašāku skaidrojumu nepieciešamība; atbildīgie gatavo aktivitātes pārliecināšanai

Nu jau šķiet samērā nereāli līdz rudenim sasniegt pūļa imunitātei nepieciešamo vakcinēto īpatsvaru. Ko plānots darīt?

Agra pēcpusdiena. Pie nacionālā mēroga vakcinācijas punkta "ATTA" centrā auto stāvlaukumā vietas maz un cilvēki manāmi, taču šodien iedzīvotāji šeit saņem vakcīnas otrās devas. Kopumā statistika nav iepriecinoša. Par pilnībā vakcinētiem uzskatāms aptuveni pusmiljons iedzīvotāju, mazāk nekā trešā daļa, un potēšanas tempi sarukuši.

Nu jau Latvijā esam nokļuvuši punktā, kurā tie, kuri gribēja vakcinēties, vismaz pirmās potes līmenī to ir izdarījuši. Vakcinēšanas procesa organizētāji domā, kā uzrunāt un pārliecināt pārējos.

Tagad jāpārliecina tā trešdaļa iedzīvotāju, kas par potēšanos svārstās. Mēģināts dažādi. Piemēram, Daugavpilī īpaši uzrunāti 2000 senioru. Piekrituši potēties vien 10%. Latgalē un Zemgalē joprojām ir zemākā vakcinācijas aptvere. Biežākie iemesli nevakcinēties pret Covid-19 – vēlme nogaidīt, gaida individuālu uzrunāšanu, plašākus skaidrojumus.

Tagad, kad pošu pieejamība vairs nav problēma, mainīta pati pieeja vakcinācijai. Ar šo iespēju būt pēc iespējas tuvāk cilvēkiem – tirdzniecības centros, pasākumos. Jūlijā arī jauna komunikācijas un reklāmas kampaņa. Savukārt par konkrētiem motivējošiem instrumentiem organizētāji joprojām nav spējuši izšķirties, lai gan par to runā jau labu laiku.

Eva Juhņēviča, Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja

"Pasaulē ir dažādas prakses. Ir loterijas, finanšu atbalsti. Mēs pašlaik pie tā strādājam. Drīzumā arī plašāk informēsim."

Sociālpsihologs Ivars Austers skaidro, ka šādi papildu labumi īstermiņā šādās situācijās strādātu, taču jābūt uzmanīgiem. Cilvēki kaut ko dara gan sociālu, gan kaut kādas personiska labuma dēļ. Vienlaikus gan šie faktori nestrādā.

Ivars Austers, Latvijas Universitātes sociālpsihologs

"Ja tu pārej no sociāliem motīviem pie naudas, tad atpakaļceļš būs lēns un diezgan grūts. Manuprāt, ilgtermiņā skatoties, tas nebūtu tas labākais veids, pie kura vajadzētu pieturēties."

Pandēmijas pārvarēšana sabiedrību sašķēlusi gan Latvijā, gan citviet pasaulē. Austers to raksturo pamatā ar alkām pēc skaidrām un vienkāršām atbildēm uz sarežģītiem jautājumiem nedrošā laikā. Kad šādu atbilžu nav, atrodas dažādu jomu darboņi, kuri gatavi tās piedāvāt. Savās interesēs, protams.

Ministru kabinets jau 29. jūnijā skatīs ministriju izstrādātos piedāvājumus – bonusus -, lai veicinātu vakcinēšanos pret Covid-19. Premjers 28. jūnijā pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem uzsvēra, ka arvien lielākas bažas arī Latvijā rada bīstamā Indijas jeb delta paveida izplatība. Līdz ar to vakcinācijas aptveres palielināšanai jābūt gan valdības, gan visas sabiedrības prioritātei.