Brīvdabas pedagoģija – bērni mācās un guļ ārā
Mācīšanās dabā attīsta radošumu, dod zināšanas un sagatavo bērnus reālajai dzīvei, ir pārliecinātas pirmsskolas skolotājas, kuras īsteno brīvdabas pedagoģiju. Lai gan Latvijā terminu "brīvdabas pedagoģija" lieto jau aptuveni divdesmit gadu, tieši šādu mācību sistēmas ieviešanu plašākam bērnu lokam nepiedāvā. Tam neesot gatavi nedz liela daļa vecāku, nedz arī izglītības sistēma un paši pedagogi.
Bērni kopā ar audzinātāju devušies uz mežu, lai klausītos putnu dziesmas un iepazītu dažādus augus.
Vairākus gadus nostrādājusi Norvēģijā, kur brīvdabas pedagoģija ir pavisam ierasta lieta, atgriezusies dzimtenē, Aija ar domubiedriem to sāka attīstīt arī Latvijā.
Aija Barona, privātās pirmsskolas izglītības iestādes "Knābis" vadītāja stāsta: "Sākumā bija tā, ka arī es nesapratu, ka man ir tik daudz ko mācīties. Latvijā ir radoši pedagogi, bet tu esi ievirzīts radoši darboties telpās, bet tev nav parādīts, ka radoši varam būt arī ārā, un tā ir brīnišķīga vide."
Aijas vadītajā privātajā pirmsskolas iestādē bērni pārsvarā uzturas ārā. Skolotāji ir pārliecināti, ka praktiska darbošanās dabā attīsta radošumu, vairo dzīvesprieku, bērni ir emocionāli un fiziski stiprāki, kā arī ar spēcīgāk attīstītu lielo motoriku.
"Brīvdabas pedagoģija – tas vairs nav eksperiments. Norvēģijā veikti daudzi pētījumi, kas liecina, ka bērns, kas pavadījis vairāk nekā četras stundas dabā, daudz labāk adaptējas skolā."
"Manā skatījumā… (pienāk mazulis ar slieku un rāda) Tev ir slieka? Nu redzat. Tieši tāpēc nevajag dalīt mācību telpas. Jo diez vai tur mēs ko tādu atrastu. Kas tas ir? Slieciņa. Tu pat zini, kā to sauc. Dabā viss notiek brīnumaini, tieši tāpēc brīvdabas pedagoģija bērna acīm liek iemirdzēties. Jo nav vienādu dienu," pirbilst Barona.
Brīvdabas skolas ideja nāk no Ziemeļvalstīm. Arī Latvijas izglītības sistēmas modelī ir iestrādāts, ka bērni katru dienu zināmu laiku pavada dabā. Taču lielākoties ārā viņi tiek vesti ar mērķi rotaļāties, nevis iegūt zināšanas. Un tā ir būtiska atšķirība, teic pedagoģijas eksperte. Mums ir vairākas mācību iestādes, tai skaitā arī pašvaldību, kurās veiksmīgi realizē mācīšanos dabā, taču, ja gribam to piedāvāt plašākam bērnu lokam, tad nevaram balstīties tikai uz entuziasmu.
Zane Oliņa, pedagoģijas eksperte norāda: "Tas pirmais priekšnoteikums, lai būtu plašāk, ir tiešām, ka mēs to gribam. Saprotam, ka vērtība bērniem. Daudz kas sākas ar pašiem cilvēkiem. Mums nav tādu milzīgu strukturālu šķēršu, kādēļ to nevarētu darīt citas pirmsskolas. Tas nav tikai par skolotāju, bet arī par vecāku gaidām, kas uzskata, ka skolotājs atrodas priekšā un māca. Un tad bērni klīst pa mežu, un vecākiem – ak vai! Vai tā ir mācīšanās? Jāsāk uztvert, ka tā ir vērtīgāka mācīšanās, nekā priekšā stāvēšana un stāstīšana."
Piemēram, matemātikas prasmes var apgūt dabā – skaitot, šķirojot, klasificējot, salīdzinot. Bērni ir priecīgi, izziņas procesu uztver kā brīvu spēli, kur pats ir atklājējs.
"Ļoti svarīgi, ka to uztveram par normu, ka pirmsskolā ejam daudz. Un vecāki to grib un atbalsta. Ka bērni iet uz dārziņu strādāt , tas nozīmē, ka vajadzīgas piemērotas drēbes, nevis rozā bikses un bērns stāv malā, jo baidās sasmērēties," saka Oliņa.
"Ja bērnus nevedīsim ārā un mācīsim viņiem par pavasara puķītēm, kas vāzē saspraustas, tā drīzāk būs latviešu valoda. Kur nevarēsim pētīt, šo mērķi nevarēsim sasniegt."
Bet drosmīgākie ne tikai apmāca, bet arī piedāvā gulēt pusdienlaiku ārā.
Audzinātāja Eva stāsta: "Atnākam, ielienam paladziņos. Skolotāja uzdevums tikai aiztaisīt ciet. Bērni visu paši var izdarīt. Tad lasām grāmatu, un iestājas klusums. Bērni ātri aizmieg. Bērniem patīk gulēt svaigā gaisā, kaut ir mīnuss 20 vai silts laiks. Kad būs siltāks, ņemsim nost guļammaisus."
Ieviest brīvdabas pedagoģiju plašāk un izveidot atbilstošu vidi nesanāks vienā dienā, taču, soli pa solim to var panākt, pārliecināti eksperti. Galvenais jautājums – vai to gribam un kādā apmērā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
