"Būt par skolotāju šobrīd nav viegli." Jau tā lielajai slodzei pievienojas arī mākslīgais intelekts
Latvijas skolās mašīnintelektu jau izmanto lielākā daļa aptaujāto izglītības darbinieku, tomēr tā jēgpilna un droša iekļaušana mācību procesā joprojām rada jautājumus. Kā šo tehnoloģiju izglītībā izmantot atbildīgi, šodien konferencē Rīgā sprieda 25 Latvijas skolas, kas iesaistījušās mākslīgā intelekta līderu skolu programmā, kā arī izglītības tehnoloģiju speciālisti no Stenfordas Universitātes.
Šajā mācību gadā Latvijā darbu sācis 25 mākslīgā intelekta līderu skolu tīkls, kura mērķis ir meklēt veidus, kā šo tehnoloģiju jēgpilni ieviest mācību procesā un skolu ikdienas darbā.
Pēc divarpus mēnešu darba skolas dalās pieredzē, piemēram, privātās pamatskolas "Domdaris" skolotāji izmēģinājuši rīku, kas analizē stundu ierakstus un sniedz regulāru atgriezenisko saiti mācību procesa uzlabošanai.
Tādi drosmīgie skolotāji, kas ir piekrituši ar šo brīvprātīgi darboties, reizi divās nedēļās, reizi trijās, ieraksta savu stundu audio un tad šīs stundas transkriptu mēs barojam mūsu MI aģentam un tad viņi sarunājas par to, kas tur bija forši, kas nebija forši, bet pirms tam katrs skolotājs ir izvirzījis savu mācību gada mērķi ļoti konkrētu.
Taču cik daudz par mākslīgā intelekta ietekmi uz skolēnu mācīšanos patiesībā zinām? Stenfordas Universitātes izglītības tehnoloģiju speciālisti norādīja, ka pasaulē pagaidām ir tikai aptuveni 20 kvalitatīvu pētījumu, kas izvērtējuši, kā šī tehnoloģija palīdz vai nepalīdz skolēniem mācīties.
Būt par skolotāju šobrīd nav viegli – no viņa jau tā tiek daudz prasīts, un tagad tam visam klāt nāk arī mākslīgais intelekts. Viens no veidiem, kā uz to raudzīties, ir uztvert šo tehnoloģiju kā vēl vienu eksperimentu ikdienas darbā. Skolotāji jau tā katru dienu izmēģina jaunas pieejas darbam stundās. Ja mākslīgo intelektu izdodas iekļaut šajā eksperimentēšanas procesā, tad tas nešķiet kā vēl viens papildu pienākums, bet gan kā vēl viena iespēja atrast labāko veidu, kā mācīt savus skolēnus.
Tikmēr Latvijas pētnieku aptaujas rāda, ka MI izmantošana skolās pagaidām lielā mērā balstās pašu pedagogu iniciatīvā. Lai gan attieksme pret tehnoloģiju kopumā ir pozitīva, saglabājas bažas par darba kvalitāti un skolēnu prasmju saglabāšanu.
Tas, kas ir varbūt mazliet uztraucoši, ir – daudz tas notiek, kā mēs redzējām, uz pašiniciatīvu, bez tāda vienota redzējuma vai skaidriem ierobežojumiem. No vienas puses, tas ir lieliski, ka mūsu skolotāji ir gatavi uzņemties atbildību un eksperimentēt, bet, no otras puses, gribētos, lai veidojas tāds vienots redzējums, sakārtotāka sistēma, arī drošības garants skolotājam, kas izmanto MI izglītībā, bet tas ir laika jautājums, izmantojot šos risinājumus, jautājumi rodas un atbildes var atrast.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir skaidru noteikumu trūkums – skolotājiem jāorientējas datu aizsardzības, mākslīgā intelekta regulējuma un autortiesību jautājumos, kamēr tehnoloģijas attīstās straujāk, nekā top atbildes.
Pašlaik visas 25 MI līderu skolas jau izstrādājušas savus mašīnintelekta lietošanas kārtības noteikumus vai vadlīnijas, bet programmas veidotāji tās pilnveido, ņemot vērā arī atbildīgo iestāžu ieteikumus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
