Centrs "Marta" cer uz pašvaldības atbalstu telpu jautājumā
Arvien vairāk cilvēku Latvijā vēršas pēc palīdzības, ciešot no vardarbības. Centrs "Marta" norāda, ka pieaugums jūtams visos reģionos, un īpaši tas pastiprinājies pērn pēc skaļām sabiedriskām diskusijām par vardarbību un Stambulas konvenciju. Dažviet pieaugums ir ļoti straujš, piemēram, Rēzeknē vien tas pērn sasniedzis 80%. Arī Rīgā palīdzību meklē arvien vairāk cilvēku, taču iespējas palīdzēt visiem ir ierobežotas.
Pērn Centrā "Marta" visā Latvijā palīdzību saņēma 937 cilvēki, gandrīz puse no viņiem, 470, Rīgā, un tas ir par piektdaļu vairāk nekā gadu iepriekš. Vēl straujāk audzis konsultāciju skaits – galvaspilsētā sniegtas vairāk nekā seši tūkstoši individuālo konsultāciju. Taču līdz ar pieprasījumu aug arī praktiska problēma, trūkst ne tikai cilvēkresursu, bet arī telpu.
Pieprasījums pēc palīdzības tikai pieaug, bet palīdzēt visiem pašlaik nevar, piemēram, konsultāciju telpā vien strādā 4 sociālie darbinieki, bet gadījumi bieži vien ir ļoti sensitīvi, tostarp saistīti ar kriminālprocesiem.
Speciālisti norāda, ka pieprasījums, visticamāk, nesamazināsies, jo sabiedrība arvien biežāk ir gatava vērsties pēc palīdzības un runāt par vardarbību. Līdz ar to telpu jautājums kļūst arvien nozīmīgāks.
"Mums ir pakalpojumu sniedzēji, kas atsakās pat sniegt pakalpojumu, tāpēc, ka viņi nevar pieņemt klientus pie sevis, jo viņi nav sociālo pakalpojumu sniedzēji reģistrā reģistrēti, līdz ar to viņiem vai nu jānāk pie mums vai jāsniedz konsultācijas attālināti, protams, viņi gribētu pie mums, bet mums nav brīvu telpu."
Centrs "Marta" jau vērsies Rīgas domē, cerot rast risinājumu telpu jautājumam. Organizācija lūdz iespēju tās piešķirt bezatlīdzības lietošanā, un uzrunāta gan domes vadība, kas solījusi palīdzēt, gan attīstības departaments.
"Mūsu kapacitāte nav, pašlaik, paņemt visus klientus, mēs pārvirzām viņus uz citiem pakalpojumu sniedzējiem, tādi vēl ir divi – Skalbes un Dūjas, un pēc iespējas tikai mums specifiskos klientus mēs paņemam sev – seksuālā vardarbība, fiziskā vardarbība."
Līdzīga prakse ir arī citviet Eiropā, pašvaldības ne tikai sadarbojas ar šādām organizācijām, bet arī nodrošina telpas konsultācijām, atbalsta grupām un drošai videi. Piemēram, Nīderlandē tas ir pašvaldību pienākums, savukārt Francijā atbalsta centri bieži darbojas pie slimnīcām vai citās publiskās vietā.
"Tas noteikti būtu kā atvieglojums mums kā pakalpojumu sniedzējiem, finanšu līdzekļi, kurus varētu nodrošināt kaut vai tikai, lai kvalitatīvāk izstrādātu šo pakalpojumu sniegšanu telefonkonsultācijas veidā, kas, iespējams, arī atvieglotu jau situāciju, būtu klientu kategorija, kuru mēs varētu kvalitatīvi nokonsultēt pirmajā sazvanīšanās laikā, šobrīd mēs to darām, bet telefonkonsultācijām no valsts netiek dots neviens eiro cents."
Tikmēr Rīgas domē skaidro – kaut arī šādu iesniegumu no centra ir saņēmuši, tomēr lai jautājumu varētu virzīt tālāk, nepieciešama precīzāka informācija par to, kādas telpas organizācijai nepieciešamas — to atrašanās vietu, platību un pielietojumu. Un tieši šie ir arī galvenie priekšnoteikumi, ko uzsver centrs "Marta", ka šādam darbam nepieciešamas īpaši piemērotas telpas. Svarīga ir drošība gan klientiem, gan pašiem darbiniekiem, piemēram, laikā, kad Latvijā aktualizējās diskusijas par Stambulas konvenciju, organizācija saņēma arī draudus. Tāpat būtiska ir pieejamība un vide, kur iespējams ne tikai sniegt individuālas konsultācijas, bet arī veidot atbalsta grupas un kopienu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
