Cēsis Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu vējā nelaidīs. Vai tā kļūs par tradīciju?

Kā "’tv3.lv’’ stāsta Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks un gaidāmo norišu programmas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis, Cēsis bija viena no pilsētām, kas pretendēja uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadam, bet diemžēl neiekļuva izvērtēšanas otrajā kārtā. Tas aktualizējis jautājumu – ko iesākt ar sastrādāto materiālu un idejām? Un nolemts tās realizēt neatkarīga projekta ietvaros.

Kāpēc 2025. gads?  "’2023. gadā būs Dziesmu un deju svētki, 2024. gadā Tartu, Igaunijā, būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, 2026. gadā Cēsīm būs 820 gadi, bet 2027. gadā kāda no Latvijas pilsētām būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Tā izvēlējāmies 2025. gadu, jo šķita, ka viss smuki iekrīt,’’ stāsta Egliņš-Eglītis.

Un arī ideja sevi saukt par Latvijas kultūras galvaspilsēta atnākusi, pateicoties nerealizētajām iecerēm Eiropas līmenī. "’Cēsis dažādās iepriekšējās publikācijās nereti jau ir saukta par Latvijas kultūras galvaspilsētu, arī cilvēki Cēsis asociē ar kultūru. Tad izdomājām – ja mums neiedeva Eiropu, mēs varētu pretendēt uz Latviju,’’ paskaidro Egliņš-Eglītis un piebilst, ka vēl gan rūpīgi jāpārdomā, kā pilsēta šo titulu spēs leģitimēt.

Iecerētais budžets un vīzija par norisēm

Taujāts par projektam ieplānoto finansējumu, gaidāmo norišu programmas vadītājas paskaidro – Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikumā visam pasākumu ciklam vairāku gadu garumā bija ieplānoti aptuveni seši miljoni eiro. Viņš lēš, ka aptuveni šāda pat summa varētu tikt iztērēta, realizējot pasākumu ciklu kā Latvijas kultūras galvaspilsētai.

"’Bet jāsaprot, ka mums nekur nepazūd jau esošais pašvaldības pasākumu budžets. Mēs vēl ar kultūras darbu organizatoriem risināsim jautājumu par to, kā atsevišķus pasākumus pagriezt 2025. gada virzienā. Kā arī ļoti ceram uz vietējo kopienu iesaisti visā Cēsu novadā,’’ piebilst Egliņš-Eglītis.

Visu pasākumu ciklu pavadīs vadmotīvs "Kultūra galvās, pilīs, sētās", kas izvirzīts ar mērķi izcelt Cēsu novada bagātības un vērtības. Tāpat, kā paskaidro Egliņš-Eglītis, iecerēs ir attīstīt arī sava veida kultūras ekspedīcijas, kultūru aizvedot uz viensētām jeb arī uz Cēsu novada pagastiem. "Tam ne vienmēr ir jābūt kaut kam grandiozam. Tas var būt arī kaut kas mazs, piemēram, sarunas vai kāds kamerkoncerts. Taču galvenais mērķis ir panākt, lai visi no kultūras iedvesmojas."

Patreiz publiskajā telpā pieejami aptuveni pasākuma cikla virzieni, lūgts nedaudz ieskicēt, kādus pasākumus varam gaidīt, Egliņš-Eglītis uzskaita:

• Viens no pasākumu cikliem būs saistīts ar kino, ar Jāni Doredu – kino operatoru, kas strādājis starptautiskās kino studijās un zināms kā vienīgais ārvalstu kinooperators, kurš 1924. gadā filmējis Vladimira Ļeņina bēres;
• Plānā ir lielāks folkfestivāls;
• Tāpat iecerēti dabas koncerti – ne tikai pļavās vai mežos, bet arī pie klintīm, māla raktuvēm un citviet;
• Pasākumi tiks veltīti arī tematam – sievietes Latvijā;
• Tiks veltīti koncerti vai lielāks festivāls gan Pēterim Vaskam, gan Emīlam Dārziņam;
• Iecerēts Baltijas skicēšanas festivāls;
• Notiks kapsētu kā kultūrvēsturiskās telpas izpēte un popularizēšana;
• Atsevišķs bloks tiks veltīts arī baznīcām un citām reliģiskajām kultūrvietām;
• Kā arī tiks domāts par pasākumiem, kas veltīti brāļiem Kaudzītēm.

Sagatavošānās darbi aizsākti jau pērn

Tiesa, uzskaitījums vēl šobrīd ir vīziju un ideju stadijā, tāpēc jāturpina sekot līdzi Cēsu aktuālajiem paziņojumiem par gaidāmajiem pasākumiem. Te Egliņš-Eglītis arī uzsver, ka 2025. gads ir tikai viens gads, bet sagatavošanās darbi jau aizsākti iepriekšējā gadā. "’Mums ļoti jāstrādā gan pie ārējā finansējuma piesaistes, gan sadarbības tīkla attīstības, gan kultūras notikumu izstrādes un detalizācijas. Bet mūs jau priecē tas, ka dažas lietas sāk notikt tā, kā tām ir jānotiek.’’

Piemēram, Cēsu novada dome bija iecerējusi starptautisku arheoloģijas konferenci, un Cēsīm kā reiz piešķirts statuss "’2022. gada Latvijas arheoloģijas piemineklis’’. "’Šī gada otrajā pusē mēs plānojam šo starptautisko konference, kas jau būs daļa no visiem plāniem, par kuriem domājam, domājām un domāsim,’’ teic gaidāmo norišu programmas vadītājs.

Jautāts, vai, ņemot vērā, ka "’Latvijas kultūras galvaspilsēta’’ tomēr ir nacionāls statuss, lai arī vēl šobrīd neoficiāls, notiks arī sadarbība ar Kultūras ministriju (KM), Egliņš-Eglītis atzīst – Cēsu novada dome šādā virzienā nav lūkojusies, bet būs sadarbība ar Latvijas Nacionālo kultūras centru. Taču netiek izslēgta iespēja kopā ar KM rīkot kādu, piemēram, vērienīgu, starptautisku kultūras konferenci.

Cer aizsākt ko jaunu

Vēl šobrīd Latvijai nav bijusi sava oficiālā kultūras galvaspilsēta, taču Cēsu novada dome cer ar savu "’dauzīšanos’’ aizsākt jaunu tradīciju. "’Ja kāda cita pilsēta tagad paziņotu, ka būs kāda konkrēta gada Latvijas kultūras galvaspilsēta, es ļoti priecātos. Man liekas, ka tas dotu sparu pašiem kultūras ļaudīm, kā arī pašai vietvarai tas dod tonusu un liktu saprast, ka kultūra ir svarīga, lai arī nereti, pieķeroties līdzekļu dalīšanai, tā paliek otrajā plānā. Pozitīvais sāncensības gars patiesībā var daudz ko iedot,’’ stāsta Egliņš-Eglītis.

Viņš papildina: "’2025. gadā šo titulu nes Cēsis, bet pēc tam, iespējams, mēs šo stafetes kociņu varam nodot tālāk jebkurai citai Latvijas pilsētai vai vietai, kura paziņo, ka konkrētajā gadā kultūra būs galvenā, kura redz, ka kultūra var ietekmēt ekonomiku, sociālos procesus, ka tā ir nozīmīga tēma. Mēs uz to ceram, un domāju, ka tā arī būs.’’

Tiesa, Egliņš-Eglītis neslēpj, ka statuss – "Latvijas kultūras galvaspilsēta" – nes arī lielu atbildību. Taču pirmā brīža emocijas – "’Kas tagad notiks? Ko mēs esam izdarījuši?’’ – ir pārvarētas, un nu ir parādījies tonuss, kas mudina strādāt, lai šo atbildību attaisnotu. "’Tas arī paredz lielu atbildību pret līdzcilvēkiem, un mēs gribētu šo 2025. gadu izmantot kā jaunā novada saliedēšanas gadu, kur mēs viens otru iepazīstam tuvāk, braucam apskatīt viens otra pūra lādes un apzinām novada lielo varēšanu un vispārīgi lielumu kā tādu,’’ teic Egliņš-Eglītis.

Kultūras ministrija Cēsu ieceri vērtē pozitīvi, bet jaunu tradīciju nevar solīt

Kā "’tv3.lv’’ paskaidroja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, KM piektdien, 21. janvārī, tika informēta par Cēsu ambiciozo pieteikumi un to vērtē pozitīvi. Viņa atgādina, ka Cēsis bija viena no pilsētām, kas pretendēja uz "’Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027’’ statusu, līdztekus Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Kuldīgai, Liepājai, Ogrei un Valmierai. Taču diemžēl Cēsu ļoti rūpīgi sagatavotā un stratēģiski izstrādātā programma Eiropas starptautiskās žūrijas vērtējumā neguva atbalstu, lai tiktu virzīta uz otro kārtu, kurā iekļuva Daugavpils, Jūrmala, Liepāja un Valmiera.

Tomēr, gūstot lielu sabiedrības atbalstu pēc pirmā atlases posma, kā arī pašvaldībai novērtējot kultūras darbinieku ieguldīto darbu, ir pieņemts lēmums veidot neatkarību, apjomīgu un iesaistošu kultūras notikumu programmu 2025. gadā. "’Lai arī nav tāda oficiāla statusa "’Latvijas kultūras galvaspilsēta’’, tomēr mūsu vērtējumā tas ir ļoti pozitīvi, ka pašvaldība sevī atrod spēku, resursus un stratēģiski izstrādātu vīziju, kā lepoties ar sava novada kultūru un sasniegumiem visas republikas mērogā,’’ norāda Kokale un piebilst: "’Šis statuss gan nenes līdzi nekādu valsts budžeta līdzfinansējumu. Tas tikai parāda to, ka Cēsis ir ļoti spēcīga pašvaldība, kurai rūp kultūras vērtības un kuras kultūras sasniegumi ir lepnums ikvienam iedzīvotājam un pašvaldības darbiniekam.’’

Taujāta, vai, ja Cēsīm izdosies attaisnot šo statusu un arī citas pilsētas turpmākajos gados izrādīs līdzīgu interesi, varam gaidīt jaunas tradīcijas iedibināšanu, Kokale noteic – laiks rādīs. "’Šī ideja neizskan pirmo reizi, mēs jau iepriekš esam manījuši šādu ideju kaut kur vīdam gaisā. Līdz šim tā nav īstenojusies, bet pieeja, ka kaut kas tiek organizēts pēc "’bottom-up’’ principa jeb no reģioniem nākot virzienā uz Rīgu, protams, ir pievilcīga, un tā arī iedibinās jaunas tradīcijas. Taču [vai tā būs] rādīs laiks – šobrīd vēl neko nevaram apsolīt.’’