Cilvēki ar invaliditāti nākotnē biežāk varētu kļūt par taviem kolēģiem. Latvija grasās spert šādu soli
Latvijā ir iecerēts noteikt darbavietu kvotas cilvēkiem ar invaliditāti. Darba devējiem tas nozīmētu, ka obligāti būs jānodarbina noteikts skaits cilvēku ar īpašām vajadzībām.
Pašlaik Latvijā cilvēki ar invaliditāti strādā salīdzinoši maz, tāpēc Labklājības ministrijā sadarbībā ar partneriem iecerēts situāciju uzlabot.
Ekrānuzņēmumi
Kopš 2010. gada kopējais bezdarbnieku skaits ir divkārt sarucis, taču bezdarbnieku ar invaliditāti skaits ir teju nemainīgs. Tas tiek skaidrots ar to, ka cilvēki ar invaliditāti bezdarbnieku rindās nestājas, jo netic, ka atradīs darbu.
Lielākā daļa necer, ka viņus pieņems darbā. Cilvēki ir saskārušies ar atbildi – "mēs jums piezvanīsim’, dažreiz pat atklāti pasaka – mums nav vajadzīgi invalīdi.
Latvijā ir 170 tūkst. invalīdu, lielākā daļa ir ar trešo jeb "vieglāko" grupu. Savukārt nodarbināta ir tikai ceturtā daļa no visiem cilvēkiem ar invaliditāti, un aizvadītajos gados nodarbinātība pieaugusi tikai par aptuveni 5%.
Liela problēma ir darba likumā, kur 109. pants ierakstīts invalīdu aizsardzībai, taču panācis pretēju efektu. Minētais pants ļoti apgrūtina cilvēka ar invaliditāti atbrīvošanu no darba, un tāpēc uzņēmēji labāk jau sākotnēji atturas pieņemt darbā cilvēku ar īpašām vajadzībām, norāda "Apeirona" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.
Izmaiņas darba likumā un vēl dažādus jauninājumus ir gatavi ieviest Labklājības ministrijas ierēdņi, kuri sākuši diskusiju ar ieinteresētajām pusēm par cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu.
Pašlaik kā viens no jauninājumiem varētu būt kvotu sistēma invalīdu nodarbinātībai sākotnēji valsts un pašvaldības iestādēs.
"Kvotu sistēma darbojas tādā veidā, ka valsts nosaka ar likumu, ka, piemēram, lielos uzņēmumos vai iestādēs noteikts procents vai skaits cilvēku ar invaliditāti ir jānodarbina," stāsta Imants Lipskis, LM Darba tirgus politikas departamenta direktors.
Taču pirms kvotu sistēmas ieviešanas jāatrisina virkne neatbildētu jautājumu. Piemēram, darba vietu pieejamība, kas uz papīra daudz kur ir ieviesta, taču realitātē cilvēks ratiņkrēslā vai ar redzes vai dzirdes traucējumiem nevar ēkā iekļūt vai iekļūstot nevar tajā orientēties. Daudzos jautājumus, kas saistīti cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu, iecerēts apzināt un kaut daļēji atrisināt šā gada laikā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
