"Cilvēki zvana un raud klausulē." Saeima uzklausa organizāciju viedokli par Stambulas konvenciju

Saeimas Ārlietu komisija, kurai uzticēts izvērtēt, vai Latvijai būtu jāizstājas no Stambulas konvencijas, šodien uzklausīja vairākas organizācijas, kas sniedz atbalstu vardarbības upuriem. Tās visas aicina neizstāties no konvencijas, ko Saeima ratificēja 2023. gada nogalē.

"Kā nevalstiskā sektora pārstāvis, kas ar šo strādā specializēti, es tiešām varu pateikt, ka pa diviem gadiem ir ticis sasniegts vairāk kā par pēdējiem 20," norāda centra "Marta" pārstāve Beata Jonite.

"Es gribu uzdot komisijai jautājumu, ko lai es saku tiem cilvēkiem, kas zvana mums šobrīd un raud klausulē, jo baidās, ka viņus vairs nepasargās? Kādu vēstījumu man viņiem nest no šīs komisijas? Vai es varu viņiem pateikt, ka Latvija turpinās viņus aizsargāt," vaicā biedrības "Skalbes" direktore Anda Švinka.

Turpretī atsevišķi citi sēdes dalībnieki pauda atbalstu aicinājumam izstāties no konvencijas.

"Šis dokuments ir neskaidrs, tas ir nesaprotams, tas ir grūti juridiski interpretējams. Tiesas varētu gan šo sociālās dzimtas, gan sociālās lomas jautājumu interpretēt dažādi. Vai, piemēram, vīrietim ir trauki jāmazgā, vai atkal tas ir domāts par bērnu dzimuma maiņu," saka biedrības "Vecāku alianse" pārstāve Eva Lūse.

"Šī konvencija paver durvis ideoloģijai, kas grauj visas līdz šim zināmās tradicionālās vērtības, kas gadu tūkstošiem ir nodrošinājušas cilvēku sugas turpināšanos," norāda partijas "Austošā saule Latvijai" pārstāvis Jānis Zalāns.

Savukārt Ārlietu ministrija vērsa uzmanību, ka priekšlikums izstāties no Stambulas konvencijas jau izraisījis starptautisku rezonansi.

"Tas, ko mēs jau esam redzējuši, saņemtas vēstules no vairāku, daudzu mūsu tuvāko partneru dalībvalstīm ar lielām bažām. Un tā ietekme, protams, ir ārkārtīgi negatīva šobrīd," norāda Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis (JV).

Stambulas konvenciju pagaidām nav ratificējušas tikai piecas Eiropas Savienības valstis, taču to parakstījušas pilnīgi visas 27 dalībvalstis.

"Latvija būtu vienīgā Eiropas Savienības valsts, kas nav ne parakstījusi, ne ratificējusi. Mēs būtu absolūti vienīgā valsts, kas neatzītu konvencijas objektu un mērķi," skaidro Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).

Ināra Mūrniece: "Labi, tas ir politiskās izšķiršanās jautājums."

Zanda Kalniņa-Lukaševica: "Šis ir juridisks fakts! Šis ir juridisks fakts!"

Ināra Mūrniece: "Acīmredzot politiskas izšķiršanās jautājums. Latvija bija parakstījusi konvenciju jau 2016. gadā. Neraugoties uz to, mēs, visa sabiedrība, redzējām un pieredzējām šokējošus vardarbības gadījumus pret sievietēm. Tas nozīmē – konvencija pati par sevi nepasargā sievietes no vardarbības un nenovērš vardarbību ģimenē."

Opozīcijas aicinājums izstāties no konvencijas Saeimas darba kārtībā nonācis, pateicoties valdību veidojošās Zaļo un Zemnieku savienības atbalstam. Šāda rīcība ir saasinājusi koalīcijas partneru attiecības un jau iedragājusi valdības stabilitāti.

Diskusijas Ārlietu komisijā turpināsies arī nākamnedēļ, kad komisijas vadītājas Ināras Mūrnieces ieskatā būtu "jāvirzās uz lēmuma pieņemšanu". Tomēr viņa atturējās prognozēt, kad par to būs jālemj Saeimas sēdē. Balsojums var novest pie valdības krišanas, jo Stambulas konvencijas ratificēšana bija viens no galvenajiem nosacījumiem Evikas Siliņas valdības izveidošanai.