Cipule: ir apgrūtināta neatliekamo pacientu uzņemšana, kas ir spēcīgs signāls NMPD kapacitātes sasniegšanai

Taujtāta par to, kāda ir situācija ar Covid-19 NMPD darbinieku vidū, viņa teica, ka saslimšana ar Covid-19 vai kontaktpersonas statuss patlaban noteikts vairāk nekā 100 NMPD darbiniekiem. Ir gan saslimušie, gan tādi, kas atrodas karantīnā. Karantīnā jāpavada 10-14 dienas, kuras darbinieks nevar strādāt ne tikai NMPD, bet arī citās savās darba dienās medicīnas aprūpes sistēmā. Uz jautājumu, kas ir tie kritēriji, kurus NPMD gaida ar bažām resursu trūkumu, viņa teica, ka jau patlaban ir iestājies tāds brīdis.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule

"Domāju, ka savu bažīgāko brīdi šodien jau esmu sasniegusi, jo varu teikt, ka ir apgrūtināta tieši neatliekamo pacientu uzņemšana, kas ir ļoti spēcīgs signāls, ka mūsu robeža zināmā mērā ir sasniegta un mums ir jāpieņem ļoti ātri un sarežģīti lēmumi, lai nodrošinātu ne tika Covid-19 pacientu ārstēšanu, bet arī visu citu pacientu ārstēšanu."

Vienlaikus Cipule uzsvēra, ka neviens pacients patlaban Latvijā netiek atstāts bez veselības aprūpes, slimnīcas veic milzīgu darbu, pārorganizējot uzņemšanu, nodaļas, utt. Viņa pauda cerību, ka sabiedrība to neizjutīs un situāciju sekmīgi izdosies menedžēt. Galvenais uzdevums sabiedrībai – censties nesaslimt.

Viņa arī skaidroja, ja cilvēks ir sajutis jebkuru augšējo elpceļu saslimšanas simptomu vai viņam ir parādījusies temperatūra, noteikti ir jāsazinās ar ģimenes ārstu, iespējami ātrā laikā jānonāk laboratoriskajā testēšanā, lai konstatētu, vai cilvēks ir saslimis ar Covid-19 vai ar kādu citu vīrusa saslimšanas infekciju, kas arī pašlaik Latvijā šajā sezonā ir diezgan raksturīgi. Ja cilvēkam tiek apstiprināts Covid-19, ģimenes ārstam ir pilnīgi skaidrs, kādā veidā viņš kūrē pacienta ārstēšanu līdz brīdim, iekams stāvoklis kļūst sarežģītāks, ja tā notiek.

Cipule piebilda – Covid-19 pacienta ārstēšanai neatliekamā medicīniskā palīdzība nepieciešama gadījumos ar ļoti augstu temperatūru, elpas trūkumu, izveidojušos pneimonijas ainu vai blakus saslimšanām, kas var palielināt risku pacientam. Šādos gadījumos noteikti jāzvana NMPD, kas atbrauks, izvērtēs situāciju un nogādās pacientu slimīcā.

Viņa arī atzina, ka patlaban hospitalizācijas norisinās pēc ļoti, ļoti sarežģītiem algoritmiem. "Mums ir jāņem vērā kopējais pacientu stāvoklis un arī statuss attiecībā uz Covid-19 un tai pat laikā mums ir jāņem vērā katras slimnīcas operatīvās jeb aktuālās iespējas, ko slimnīca var nodrošināt. (..) Mēs ļoti, ļoti piemeklējam to slimnīcu, kur pacientam būtu visatbilstošāk nonākt.  Situāciju ietekmē ne tikai agrākā prakse, kad slimnīca bija apņēmusies veikt noteiktu pacientu aprūpi un definēts, kurā slimnīcā traumas, kurā attiecīgi iekšīgās slimības. Pašlaik mums ir arī jāvērtē tas, vai konkrētajā slimnīcā kāda nodaļa pilnvērtīgi turpina darbu vai, piemēram, nav konstatēts Covid-19 uzliesmojums, kad ir jāveic dezinfekcija. Šādi apsvērumi ir jāņem vērā," lēmumu pieņemšanu par to, kurp stacionēt Covid-19 pacientu, skaidroja Cipule.

NMPD direktore piebilda, ka tādējādi var sanākt, ka tuvākā slimnīca, kurā pacients var teorētiski nonākt, tobrīd nevar pacientu uzņemt. Bet, lai pacientam tiktu nodrošināta vislabākā palīdzība, viņu ved uz nākamo atbilstošāko medicīnas iestādi, kur viņam var sniegt visu nepieciešamo palīdzību, savu iepriekš publiskajā telpā pausto par tā saucamo neierasto slimnīcu, kurā var nonākt pacients, skaidroja Cipule.

Kā piemēru Cipule minēja, ka atsevišķos gadījumos cilvēku var vest arī 100 kilometrus prom no mājām. Diezgan tālu esošajās slimnīcās, arī ārpus Rīgas, hroniskie pacienti var nonākt arī gadījumos, kad NMPD mēģina atbrīvot vietas augstāka līmeņa slimnīcās, lai tur varētu nonākt neatliekamie pacienti.

Viņa teica, ka Latvija ir izvēlējusies Covid-19 pacientu aprūpes veidu, pārprofilējot esošās – pacientiem ar dažādām saslimšanām – paredzētās gultasvietas. Līdz šim tās bijušis infekciju slimību gultas un dažās situācijās terapeitiskās gultas.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule

"Mēs pašlaik esam dillemas priekšā, kas ir nākamais solis, ņemot vērā, ka bezgalīgi visas gultas pārveidot pacientiem ar Covid-19 nav iespējams. Arī pārējās diagnozes turpinās – pacienti piedzīvo gan infarktus, gan insultus, gan citas saslimšanas un traumas. Mums ir vajadzība saglabāt gultas arī šiem pacientiem. Līdz ar to var veidoties situācija, kad mums jāpieņem ļoti izaicinoši lēmumi papildus gultasvietu veidošanai. Tās varētu būt specifiski atvērtas gultas konkrētu Covid-19 pacientu aprūpei, kam, iespējams, būtu mazākas prasības attiecībā uz nepieciešamo personālu, bet būtu nodrošināta pacientu uzraudzība, vienkāršas manipulācijas, stāvokļa monitorēšana. Tikai gadījumos, kad stāvoklis nonāk līdz situācijai, kad pacientam nepieciešama augsta līmeņa ārstēšana, viņš nonāktu specifiski pielāgotajās Covid-19 gultās."

Liela daļa stacionēto Covid-19 pacientu pēc izmeklēšanas, aprūpes un tiem nepieciešamā terapijas plāna izveides var atgriezties ambulatorajā ārstēšanā mājās, tāpēc šādu pacientu aprūpei būtu vēlams radīt īpašus nosacījumus, lai neaizpildītu tik ļoti nepieciešamās Covid-19 pacientu gultas infekciju nodaļās. Tāpēc NMPD direktore atkārtoti aicināja sabiedrību saslimšanas laikā saglabāt racionālu domāšanu, jo ne visiem pacientiem ir vajadzīga ārstēšana slimnīcā. Slimniekam ir jāsazinās ar savu ģimenes ārstu un kopā ar viņu jāpieņem lēmumu- ir vajadzīga stacionēšana, vai arī nē.

Viņa arī pastāstīja, ka NMPD ir nodrošināts ar individuālajās aizsardzības līdzekļiem, kā arī valsts ir iepirkusi kopumā rezerves, no kurām ārstniecības iestādes diezgan regulāri pieprasa papildu līdzekļus. Nepārtraukti notiek arī individuālo aizsardzības līdzekļu iepirkumi. Protams, turpmākais to nodrošinājums arī atkarīgs no individuālo aizsardzības līdzekļu tirgus situācijas kopumā un vispārējās pieejamības, jo visa Eiropa piedzīvo Covid-19 uzliesmojumu un šo līdzekļu patēriņš ir būtiski kāpis.