Emocionālās palīdzības lūdzēju skaits krīžu un konsultāciju centrā Skalbes ārkārtējā situācijā palielinājies teju par 40%. Tagad arī par 55% biežāk ziņo par vientulību. Par piektdaļu vairāk zvanu no cilvēkiem, kuri satraucas, ka sākuši vairāk dzert. Par 28% biežāk tagad saņemti zvani no cilvēkiem, kam ir pašnāvnieciskas domas.
Palielinājies arī palīgā saucienu skaits no cilvēkiem, kas cieš no emocionālās un fiziskās vardarbības ģimenē. Speciālisti atzīmē, – varmākas izmanto pašizolāciju kā argumentu, lai savus upurus nelaistu ārā no mājām un neļautu lūgt palīdzību.
"Šajos apstākļos, zinot, ka partnerim nekur nav jāiet, vardarbības veicēji izvēlas šos kontrolējošos mehānismus, kas atstāj redzamas sekas. Ja iepriekš piedomāja, ka upurim rīt jāiet uz darbu, tāpēc ar sišanu nedrīkst radīt zilumus, tagad nekur nav jāiet," norāda Krīžu un konsultāciju centra Skalbes valdes priekšsēdētāja Zane Avotiņa.
Ģimenes skandālu pieaugumu, kas šobrīd sevišķi bieži notiek alkohola reibumā un pat ar smagām piekaušanām, izjūt arī Rīgas pašvaldības policija. Ja iepriekš diennaktī bija vidēji četri izsaukumi, tagad ārkārtējās situācijas laikā tie ir dubultojušies. Policiju iepriecina, ka kaimiņi nav vienaldzīgi un ziņo par trokšņiem aiz sienas.
Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Aronovs norāda: "Labāk mēs reaģējam vairāk nekā visi klusē un rezultātā sagaidām traģiskus iznākumus."
Rīgas pašvaldības policiju gan izbrīna, ka vardarbības upuri bieži atsakoties pamest savu varmāku un nepilda par apdraudējuma izvērtējuma veidlapu.
"Ir situācijas, kurās cilvēks pilnīgs ekonomiskās kontroles ķīlnieks – cilvēkam nav kur iet, viņš ir gatavs to visu ciest, paliekot ar to varmāku. Šādās situācijās mēs uzreiz cenšamies informēt sociālo dienestu, – ja pat ir grūta ekonomiskā situācija, tas nenozīmē, ka katru dienu ir jābūt pakļautam piekaušanai," saka Aronovs.
Ārkārtējās situācijas laikā vairums pašvaldību sociālo dienestu brigādes gan neveic augsta riska ģimeņu dzīvesvietu apsekojumus. Piemēram, Rīgas domē to gan par problēmu neuzskata, jo speciālisti apmācīti telefoniski uzdot ļoti specifiskus jautājumus, lai sapratu, vai persona ir briesmās.
Rīgas domas Labklājības departamenta Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja Ruta Klimkāne skaidro: "Krīzes centros vietas ir. Sociālie darbinieki, kas strādā krīzes centros, ir radījuši drošu epidemioloģisko situāciju, kur izvietot jaunpienācējus."
Krīžu centru darbinieki secinājuši, ka upuri izvairās sazināties ar sociālajiem darbiniekiem pa tālruni vai video zvaniem, jo varmākas esot iebiedējuši – viņi kontrolējot šos zvanus, un sūdzēšanās gadījumā atkal sekos vardarbība.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
